Ekspedīcijas uz Filipīnām vienmēr ir interesantas, jo tās ir neprognozējamas ar to, ko jaunu būs izdomājuši mūsu filipīniešu draugi no Mindanao Universitātes. Jau pirmās ekspedīcijas laikā mēs tikām iepazīstināti ar tādu tropisko augli kā durjans. Par to es agrāk biju dzirdējis daudz. Es zinu, ka ar šo augli nelaiž lidmašīnās, dažādās publiskās vietās. Tas tāds neliels bioloģiskais līdzeklis nelielu terora aktu veikšanai... Domāju, ka saprotat, kāpēc es tā rakstu. Durjans nenormāli smird. Daudz vairāk nekā vissmirdīgākie franču sieri.
Ekspedīcijas laikā kolēģi pavēstīja, ka tajā dienā mēs garšosim durjanu. Neviens no mums agrāk to nebija garšojis. Oooo! Super ideja! Mēs visi to ļoti gribējām. Par durjanu daudz kur tika lasīts, ka tas esot nenormāli smirdīgs auglis ar debešķīgu garšu. Tātad - jāpamēģina noteikti. Pēc izskata tas ir kā milzīgs arbūza lieluma kastanis ar asiem izaugumiem. Kolēģi to iznesa no telpas. Kāpēc? Tūlīt redzēsiet! - iesaucās Miltons, galvenais šī augļa degustācijas organizētājs. Paņēmis rokā lielu nazi, viens no vietējiem studentiem sāka griezt durjana augli. Mēs gandrīz pamiruši gaidījām, kas notiks tālāk un kas būs auglī iekšā. Pārgriežot mizu, iekšā ieraudzījām dzeltenu milzīgiem pelmeņiem līdzīgu masu, kas tad arī bija tas, kas jāēd. Tikko iegriežot auglī, parādījās nenormāla smaka. Nenormāla. Likās - tur, zem nojumes, izgāzta krava sapuvuša pūdētā franču siera. Ja augli grieztu slēgtā telpā, droši vien varētu nosmakt. :) Tagad mums bija skaidrs, kāpēc tas tika iznests no telpām ārā. Vējš smirdoņu izkliedēja, aizpūta, taču, neskatoties uz to, apkārt visur smaka bija liela. Pagaršojot šo smirdoni, garša patiešām bija lieliska, taču man traucēja tā smakoņa, kas nāca līdzi, lai es teiktu, ka tas bija debešķīgi! Arī vēlāk pēcgaršā no kuņģa ilgu laiku jutās durjana smaka. Man likās, ka nākamajā dienā, kad es runāju ar cilvēkiem, no mutes varēja just durjana smaku. Tieši tā, it kā es būtu ēdis daudz ķiploku Latvijā. Daudz durjana nevar apēst. Tas ir ļoti sātīgs, es pat teiktu - tāds trekns. Pēc degustācijas mēs bijām ļoti priecīgi, ka esam pagaršojuši šo tik ļoti aprakstīto un neviennozīmīgi vērtēto augli. Tagad ir! Tagad mēs zinām, kas ir durjans un kā tas garšo.
Nākamajās ekspedīcijās durjans mums bija jau ierasta lieta. Mēs zinājām, ko no tā gaidīt. Mēs nogaršojām arī durjana radinieku - džekfrūtu, un dažus citus tropiskos kārumus. Tie nav smirdīgi, bet ir gana garšīgi, taču, neskatoties uz to, esot Filipīnās, katru reizi vienalga gribas atvērt durjana augli un apēst gabaliņu tā iekšējā satura. Tas tāds kā ļoti smirdīgs rituāls īstiem gardēžiem.
Ceļmalu tirgotavas, kur var nopirkt durjanu, džekfrūtu un citus vietējos eksotiskos augļus
Šajā tirgotavā pārdod milzīgus džekfrūtus, zaļus banānus cepšanai (man ļoti negaršoja), izcilos filipīniešu pamelo un batātes
Džekfrūts pārgriezts. Tiek preparēts durjans
Durjans pārgriezts. Kas tur iekšā?
Durjana anatomija. Smirdīgs gan, bet garšīgs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru