Karsta jūlija diena pie Riču ezera. Nu, kā lai nenopeldas kristāldzidrajā šī skaistā ezera ūdenī, kas saulē sasilis ir kā silts piens. Es labsajūtā bridu pa smilšaino ezera dibenu arvien tālāk un tālāk no krasta līdz niedrēm, kur sākas pietiekams dziļums, lai peldētu. Riču ezerā man patīk peldēt gar savrupiem niedru puduriem, atvērt acis un skatīties zemūdens dzīvi. Vietām ezera dibens ir noaudzis ar zemūdens sūnām un ir mīksts kā paklājs. Vietām, brienot pa ūdensaļģu hāru zemūdens audzēm, tu saod specifisku smaržu, kas raksturīga tieši Riču ezera hārām. Savukārt gar niedru stumbriem šur - tur ir saauguši koši zaļi sūkļi.
Apmēram ar tādu pētniecisku noskaņojumu es toreiz bridu pa pasakaini silto Riču ūdeni. Kā ronis es metos ūdenī, sāku peldēt un izbaudīt Riču ezeru. Nesteidzīgi peldot, es skatījos ezera tālēs, tur, kur Latvijas ūdens pāriet Baltkrievijas Riču ezera ūdenī. Neliela zilganvioleta dūmaka un virmojoša ezera virsma pie horizonta praktiski pārgāja debesīs un mākoņos. Redz, kā? Riča ūdeņi saplūst ar Visumu, - pie sevis prātoju peldēdams. Pēkšņi manā redzeslaukā iepeldēja kustīga, melna šļūtene. Kas tas tāds? - es sabijies pārtraucu bezrūpīgo peldi un ezera ūdenī ieņēmu vertikālu stāvokli. Manā priekšā peldēja liels, skaists zalktis - melna šļūtene ar diviem dzelteniem plankumiem tās sākumdaļā. Neskatoties uz savu pietiekami ilgo lauka biologa pieredzi, peldošu zalkti satiku pirmoreiz. Zalktis iepeldēja niedrēs un apstājās. Es nolēmu doties krastā pēc mobilā telefona, lai peldošo skaistuli iemūžinātu. Pa šo laiku zalktis bija uzņēmis kursu krasta virzienā. Es sāku tuvoties, taču čūska bija ļoti uzmanīga, un tad, kad es pietuvojos tuvāk, tā ienira ūdenī un nekustīgi gulēja pie ezera dibena. Attālinājos no tās un gaidīju. Pēc laiciņa zalktis iznira un turpināja peldēt. Mēģināju bildēt, taču diemžēl tā bija patālu, un nekas prātīgs no bildēm nesanāca.
Redz, kā, peldoties ezerā, pavisam negaidīti ūdenī var satikt arī čūsku! Domāju, ka ne katrs varētu tik mierīgi uztvert šo atgadījumu. Bet es esmu lauka biologs - vaboļpētnieks! Man jābūt vienmēr gatavam dažādiem dabas pārsteigumiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru