Katram ir savas vājības, un visi mēs tikai cilvēki vien esam. Ja tu aizbrauc uz 10 000 kilometru tālu tropu zemi, tad tas ir tikai dabiski, ka tu tur kaut ko gribi no vietējā. Bet, ja šī zeme atrodas tropu reģionā, tad dabiski, ka mums, eiropiešiem, tur gandrīz viss šķiet eksotisks. Atlidojot uz Filipīnām, vairāku gadu garumā arī man ir savas vājības. Man ļoti patīk turienes augļi - medaini saldie ananasi, mutē kūstošās papaijas un, protams, vietējie Filipīnās audzētie mango. Tropiskā klasika. Ja man kāds prasītu, kur pasaulē aug visgaršīgākās vīnogas vai melones, es nešaubīgi teiktu - Tadžikistānā, ja prasītu par visgaršīgākajiem āboliem, es vēl nešaubīgāk teiktu, ka pie mums, Latvijā, bet, man kāds jautātu par visgaršīgākajiem ananasiem, es noteikti teiktu, ka Filipīnās. Un tā būtu simtprocentīga taisnība. Taču, esot Filipīnās, man ir vēl viena vājība - buko. Kad nobridies pa džungļiem +35oC karstumā pie 100% gaisa mitruma un atgriežoties nometnē, man pirmā doma ir dabūt svaigu buko un izdzert tā saldskābeno, aromātisko saturu. Taču buko ne vienmēr nometnē ir. Tad jāmeklē minerālūdens pudele un bieži vien vienā vilcienā iztukšo pusi no tās satura.
Jūs jautāsiet, kas ir buko? Buko ir kokospalmas auglis. Kokosrieksts. Taču ne tāds tumši brūns, kādu mēs esam pieraduši redzēt veikalos šeit, Eiropā. Buko ir negatavs kokosrieksts. Pavisam zaļš. Tad tajā ir daudz sulas. Apmēram puslitrs. Un sula nav tik salkani salda, kā tas ir gatavā auglī. Buko sula ir mazliet skābena, un tā lieliski mazina slāpes. Kad buko ir daudz, pēc garāka pārgājiena es varu izdzert veselus trīs gabalus.
Mana lieliskā kolēģe, Filipīnu vaboļpētniece Ann Cabras, jau pirmajā ekspedīcijā pamanīja manu vājību pret buko. Tagad es vienmēr zinu, ka tad, kad mēs iekārtosim savu ekspedīcijas apmetni, visai drīz es ieraudzīšu vairākus vietējos zemniekus, kas turpat, no palmu plantācijas, uz muguras uzkrāvuši milzu grozus, atnesīs tikko nogrieztus vissvaigākos un visaromātiskākos buko. Par nieka naudiņām, kādiem pāris eiro, tur, laukos, var nopirkt milzīgu grozu ar buko, kas Filipīnās aug visur. Diemžēl arī džungļos, kur tas ir ievazāts. Buko mūsu Filipīnu ekspedīcijās ir sava veida pašsaprotama lieta, kurai jābūt. Pēc buko izdzeršanas tev ir vairāk spēka un iedvesmas arī meklēt jaunas vaboles. Ha, sanāk, ka buko arī iedvesmo! :)
Buko tiek sagatavots dzeršanai
Buko ir viena no manām vājībām, esot Filipīnās
Pēc smagāka gājiena dažreiz izdodas pieveikt veselus trīs buko
Filipīnās buko var pasūtīt kafejnīcās un restorānos
Tropi, augļi. Saule. Filipīnās tas viss ir debešķīgi forši
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru