Viens no maniem hobijiem ir saulrietu vērošana un bildēšana. Katru vakaru savs saulriets. Katru vakaru citādāks saulriets. Pie ezera, upes, dīķa, pļavā, purvā, labības laukā, tropu mežā, pie okeāna vai jūras... Katrs saulriets ir piedzīvojums. Braucot dabā, nav iespējams noprognozēt, kāds būs kārtējais saulriets, kādas krāsas un toņus daba būs sarūpējusi šajā reizē?
Saulriets ir dabas harmonijas augstākā izpausme. Saulrieta laikā dabā ir klusums. Dabas klusums ir dabas skaņu harmonija. Saulriets var būt kā sprāgstoša bumba bez sprādziena trokšņa vai kā pelēka pele ar pasteļu triepieniem mākoņu malās.
Saulrietu var redzēt, ieraudzīt, sajust vai neredzēt. Pat, ja saulrietu neredz, tas ir! Neatkarīgi ne no kā. Saulriets ir vienmēr. Aiz horizonta līnijas, aiz kalnu grēdas vai virs lietus mākoņiem... Saulriets ir. Katru dienu noteiktā laikā.
Saulrietu var vērot dažādi: vienatnē - dabas klusums, krāsu toņi un nostaļģija; divatā - mīlestība, sirdspukstu unisons un tālāk - Visums; kompānijā - kopīga klusēšana un dvēseles miers...
Saulrietu vajag skatīties! Saulriets sakārto domas un dvēseli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru