Vai Tu esi kādreiz kļuvis par muzeja eksponātu? Muļķīgs jautājums. Bet man ir pozitīva atbilde arī uz šo jautājumu. Zaļā jeb dabas biologa ikdiena ir ne tikai ekspedīcijas, bet arī darbs muzeju fondos ar kolekciju materiālu. Lai varētu veikt kādas ģints vai dzimtas revīziju, pārbaudot, vai visi aprakstītie taksoni (sugas, pasugas u.c.) ir reālas sugas, nevis vienkārši kādas krāsu formas vai varietātes, noteikti ir jāredz šī taksona tipi - eksemplāri, pēc kuriem ir aprakstīts attiecīgais taksons, un šie tipu eksemplāri parasti tiek rūpīgi glabāti muzeju fondos un nav izlikti ekspozīcijās.
Manos pētījumos viens no nozīmīgākajiem muzejiem ir Drēzdenes Dabas muzeja Zooloģiskās kolekcijas, jo tur ir daudz dažādu vaboļu sugu no Filipīnu arhipelāga. Šajā muzejā es esmu darbojies vairākas reizes. Tur ir milzīgas kolekcijas un lieliski darba apstākļi. Darbam muzejā ar kolekciju materiālu ir vajadzīgs galds, binokolārais stereomikroskops un labs apgaismojums. Ideāli, ja vēl ir pieejams fotoaparāts, taču to es parasti visur līdzi vedu pats.
Kādu reizi, Drēzdenes muzeja fondos fotografējot vaboles, man vajadzēja aiziet uz muzeja kolēģa kabinetu un atrast dažu sugu bildes internetā. Datorā tomēr tas ir labāk nekā mobilajā telefonā. Nolicis atvērto kolekcijas kasti atpakaļ skapī, es izslēdzu mikroskopa gaismu un devos uz izeju no fondu krātuves. Veru durvis vaļā, bet durvis neverās. Mēģinu vēlreiz, vienalga durvis ciet! Nedaudz padauzījos, taču neviens nereaģēja uz manis radītajiem trokšņiem. Par laimi, tas bija pusdienlaiks, un Vācijā pusdienas ir kā pēc hronometra. Ja jāēd, tad jāēd. Nu ko, turpināju strādāt ar kolekciju, gan jau kāds atnāks pēcpusdienā un izlaidīs. Taču gāja laiks un neviens nenāca. Ap pulksten četriem pēcpusdienā kāds sāka grabināties pie durvīm. Durvis atvērās un tajās parādījās smaidošs vaboļu kolekcijas kurators. Ko tad Jūs tā ieslēdzies? - viņš man noprasīja. Kā ieslēdzies? - es biju neizpratnē. Izrādījās, viena no muzeja laborantēm nezināja, ka fondos kāds strādā. Ejot pusdienās, nepaskatījās un vienkārši aizvēra durvis. Muzeja darbiniekiem taču visiem atslēgas ir... Nu vismaz dažas stundas ar zināmu nakšņošanas risku Drēzdenes muzejā es pabiju kā viens no muzejā ieslēgtajiem eksponātiem. Mēs nedaudz pajokojāmies, tad devāmies uz kolēģa kabinetu sameklēt vajadzīgās sugas internetā. Gadās arī tā!
Darbs ar vabolēm Cīrihes Universitātes Zooloģijas muzejā
Minhenes zooloģiskās kolekcijas- šeit tikai vaboles
Darbs ar vabolēm Minhenes Zooloģiskajās kolekcijās
Darbs ar vabolēm Kopenhāgenas Universitātes Zooloģijas muzeja fondos
Kopā ar Kopenhāgenas Universitātes Zooloģijas muzeja vaboļu kolekcijas kuratoru un universitātes profesoru Alekseju Solodovnikovu
Profesora Alekseja Solodovnikova kabinets ir "Vieta Vabolēm"
Nu un, protams, pie Drēzdenes zooloģisko kolekciju ēkas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru