Kādu dienu man Facebook Messenger uzrakstīja mana bijusī biologu studente Antra Voino, ka netālu no Daugmales meža ceļa malā viņa ieraudzījusi kuplu dzeltenās dzegužkurpītes (Cypripedium calceolus L.) ceru un apjautājās, vai gadījumā mani tas neinteresē. Protams, interesē. Vairāk nekā trīsdesmit piecu gadu laikā, kopš es strādāju kā biologs, Latvijā es savvaļā nebiju ne reizi sastapis šo neparasti skaisto orhideju. Palūdzu Antrai detalizētāk aprakstīt vietu, lai es to varu atrast bez GPS un visādām koordinātēm. Antra to izdarīja lieliski.
Un tā nākamajā dienā es iemetu savu lielo fotoaparātu mašīnā un traucos cauri Latvijai meklēt dabā dzelteno dzegužkurpīti. Antra kā bijusī Daugavpils universitātes biologu studente, kas izgājusi Ilgu skolu vasaras lauku prakšu veidā, bija lieliski aprakstījusi vietu, kuru es bez lielas meklēšanas atradu. Kad ieraudzīju kuplo orhidejas ceru, es reāli no sajūsmas apsēdos mežmalā un kādu laiciņu pavēroju nereāli skaisto dabas brīnumu - dzelteno dzegužkurpīti. Kā dabā kaut kas tik krāšņs un neparasts varēja rasties?! Esmu bijis tropos un redzējis turienes orhidejas. Skaistas, košas... Taču pie mums, ziemeļu valstī, kaut kas tik mistisks, trausls un vienlaicīgi karalisks. Jā, skaista ir mūsu Latvijas daba! Galvenais - mums tā tikpat skaista jāsaglabā arī mūsu nākamajām paaudzēm. Es biju bezgala priecīgs par tām dažām minūtēm, kurās es vēroju šo orhideju un kuru dēļ es braucu gandrīz divus simtus kilometru pāri Latvijai. Tas bija tā vērts! Es safotografēju orhideju simtos kadru, kuri tagad priecē mani, un varu paskatīties uz dzegužkurpīti tad, kad es vēlos. Tālāk bildes, kas bildētas jau vairāku gadu garumā bez parakstiem un komentāriem. Visas - dzeltenā dzegužkurpīte. Tur, pie Daugmales. Dažreiz, lai kaut ko ieraudzītu pirmo reizi dabā, ir vērts triekties cauri visai Latvijai! Tādi mēs esam zaļie biologi! Paldies, Antra, Tev, ka pateici man par savu atradumu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru