ERASMUS+ projekta ietvaros pie mums Daugavpils Universitātē veselu semestri bija ārzemnieku studentu grupa no Filipīnām, Lesoto un Kenijas. Tā kā tas bija pavasara semestris, studijas ārzemniekiem sākās februārī, tad, kad Latvijā ir sals un dažreiz arī sniegs. Ņemot vērā, ka visi studenti bija no tropiskajām valstīm, protams, sniegu viņi bija redzējuši tikai fotogrāfijās. Lai gan viņi tika brīdināti, ka ārā būs ļoti auksti, visi ieradās tādā vieglā rudens apģērbā, kas viņu izpratnē bija siltas drēbes. Protams, mūsējie palīdzēja nopirkt ziemai piemērotu apģērbu, visu izstāstīja, izrādīja...
Tā kā es mēdzu pāris reizes mēnesī maniem studentiem, kas studiju un bakalaura darbu pētījumiem bija izvēlējušies vaboles, Ilgās organizēt nakts zinātniskos seminārus. Tie ir neformāli tusiņi, kuru laikā mēs izrunājam dažādus ar pētījumiem saistītus jautājumus, studenti montē vaboles, vakara laikā uz lielā ekrāna uzliek videoklipus vai kādu filmu, paši pārrunā savas aktualitātes un ar zinātnisku akcentu lietderīgi pavada vakaru. No rīta tad visi kopā mēs braucam atpakaļ uz universitātē notiekošajām nodarbībām. Ik pa laikam maniem topošajiem vaboļpētniekiem pievienojās arī citi studenti. Vienkārši tāpat, jo ar mums bija interesanti.
Burtiski pirmajā nedēļā es nolēmu uzaicināt arī tikko atbraukušos ārzemniekus uz kārtējo nakts zinātnisko semināru koleopteroloģijā Ilgās. Lai arī ārzemnieku grupā tikai filipīnieši bija ieradušies ar mērķi pie mums mācīties par vabolēm, es uzaicināju visus pārējos pievienoties mums. Ja jau mūsējie nevaboļpētnieki brauc mums līdzi, tad gan jau arī ārzemniekiem būs interesanti ar mums.
Aizbraukuši uz Ilgām, mēs ieraudzījām, ka pa nakti tur ir uzsnidzis mīksts, balts sniegs. Nu ko? Lai tie, kas sniegu nekad agrāk dabā nav redzējuši, to labāk izjustu, es piedāvāju pirms iešanas pilī nedaudz papikoties. Ārā saulriets. Temperatūra vēl ap nulli. Īstais laiks izmēģināt pikošanos. Tā kā mēs to darījām savā bērnībā, kad nebija soctīklu un interneta.
Vauuu! Kas par pikošanos sākās! Emocijas sita augstu vilni. Daži mēģināja trāpīt man, citi - viens otram. Smiešanās, prieka izsaucieni, vārtīšanās pa sniegu pārņēma Ilgas. Atcerējos bērnību! Kas tie par priekiem bija! Bet šeit cilvēki, kas pirmo reizi rokās turēja sniega piku. Beigās knapi apturēju sniega cīņas, jo vismaz man kurpes jau sen bija kļuvušas mitras. Visi draudzīgi nokritām sniegā un piemiņai uztaisījām bildi. Dažreiz tik maz vajag, lai pirmā tikšanās, piemēram, ar sniegu, paliktu šiem cilvēkiem atmiņā uz visu mūžu.
Arī vēlāk visu vakaru, montējot vaboles, kāds atcerējās mirkļus no pirmās viņu mūžā snovbola (pikošanās) cīņas! Manas pirmā kursa meitenes tik aizrautīgi rādīja ārzemniekiem, kā vajag pareizi montēt vaboles, ka es ar prieku pagāju maliņā un ļāvu viņām izvērsties! Cik laba lieta tomēr ir šī ERASMUS+ programma ar tālajām valstīm! Pasaule noteikti kļūst tuvāka un cilvēcīgāka!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru