Nakts ekskursijas mežā daudziem ir liels, emocionāls piedzīvojums. To laikā daži no dalībniekiem pārvar bailes no tumsas, no iešanas naktī pa mežu. Citiem nakts ekskursijas ir jauks piedzīvojums, iespēja kaut ko jaunu ieraudzīt, uzzināt. Pirms dažiem gadiem Ilgās lauku praksē man bija jauka un draudzīga biologu studentu grupiņa. Īsti pētnieki, kuriem bija interese par visu, kas aug, dzīvo un notiek apkārt.
Ārā bija silts jūnija vakars. Pārrunājot ar studentiem, mēs vienojāmies- līdz ko satumsīs, mēs iesim nakts ekskursijā līdz Bedušu ezeram. Šis nelielais ovālas formas mežezers ir interesants nakts dzīvnieku vērošanai. Kā īstā mežezerā tur daudz ūdensputnu, kurus var vērot mēnessgaismā. Šad tad pie tā pienāk padzerties kāds alnis. Naktī aktīvi ir bebri.
Pienāca norunātais laiks. Studentu grupiņa sapulcējās Ilgu pils priekšā. Pārrunājām uzvedības noteikumus un devāmies ceļā. Man par pārsteigumu, studenti gāja ļoti klusu. Pie mežmalas piestājām, lai paklausītos meža pūces saucienus un tālumā dzirdamos vakarlēpja tarkšķus. Tad mežā iztraucējām stirnu buku, kas pāris reizes ierējās un aizskrēja, ar kājām lauzdams sīkākos kritušos zarus. Dažas meitenes sabijās un, knapi izdvesdamas čukstus, jautāja, kas tas bija? Es nomierināju, ka tas bija tikai stirnu buks, kurš iztraucēts izbļāva riešanai līdzīgas skaņas. Mēs gājām tālāk. Aijai kļuva bail, tāpēc mūsu kolonnā viņa nostājās aiz manis. Tā būšot drošāk. Izejot uz Riču ceļa, ceļmalā redzējām daudz jāņtārpiņu. Mums paveicās, jo izdevās ieraudzīt gan tēviņus, gan mātītes. Atkal pārsteigums, cik ļoti atšķirīgi ir šo spīdvaboļu tēviņi un mātītes! Jāņtārpiņi visiem ļoti patika. Apmēram puse no grupas dabā tos ieraudzīja pirmo reizi.
Tā uzmanīgi klausoties un skatoties tumsā, mēs pamazām pienācām pie ezera. No ūdens ar troksni pacēlās divas pīles. Visdrīzāk, tie bija brūnkakļi, kas pie Bedušu ezera katru gadu ligzdo. Vasaras naktis ir gaišas, un pie horizonta aiz mežiem jau ausa gaismiņa, tāpēc ezera spogulī tālumā parādījās pirmie gaismēnu atspulgi. Mēs stāvējām ezera krastā un tvērām katru skaņu, kas nāca no ezera un meža. Šis dabas klusums ir viens liels fenomens, kurš rada spēcīgas emocijas. Baudīdami dabas klusumu, mēs stāvējām pašā ezera malā tik klusu, it kā visi būtu pamiruši. Pēkšņi pašā kāju priekšā nenormāls blīkšķis! Kas par troksni! Mēs visi salecāmies, bet dažas meitenes skaļi iespiedzās. Arī es salecos. Ja apkārt būtu trokšņi, blīkšķa efekts būtu mazāks. Bet pilnīgā klusumā un pašā kāju priekšā! Efekts bija kā bumbas sprādziens! Pirmā doma, ka kāds iekrita ūdenī. Taču pie krasta nebija tik liels dziļums, lai kritiena rezultātā rastos tāds troksnis. Mazliet attapušies no tikko piedzīvotā, mēs sapratām, ka vairāk nav lielas jēgas gaidīt, kad pie ezera parādīsies kāds dzīvnieks. Skaļie spiedzieni tos noteikti aizbaidīja. Šoreiz mēs laikam bijām tik klusi, ka mūs nepamanīja pats parasti tik uzmanīgais bebrs! Kāds mūsu pēkšņi radītais troksnis turpat blakus bija iztraucējis tramīgo dzīvnieku, un tas blieza ar savu plakano asti pa ūdens virsmu un ienira ezerā. Bebra jociņš! Nobijāmies mēs visi, taču šis pēkšņais atgadījums deva daudz spilgtu iespaidu visiem nakts ekskursijas dalībniekiem.
Bedušu ezers dienā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru