Ilgas. Lauku prakses laikā susuru ekspedīcija. Puiši paņem kāpnes, un mēs visi dodamies Liepu alejas virzienā, kur salikti speciāli susuriem domāti būri. Ilgas pagaidām ir vienīgā vieta Latvijā, kur sastopams meža susurs (Dryomis nitedula). Tas ir apmēram 13 cm garš vāverveidīgs grauzējs, kurš aktīvs naktīs, bet dienu pavada savās guļvietās koku dobumos, būros, strupējušos kokos, kritalās, pamestās putnu un vāveru ligzdās un citās piemērotās vietās. Iztraucēts dienas miega laikā, susurs var izlikties it kā beigts, taču pie pirmās tavas neuzmanības var zibenīgi nolekt no rokas un pazust tuvākajā kokā. Pēc izskata meža susurs ir līdzīgs pelei, kas ir ar vāverei līdzīgu, pūkainu asti. Galvas sānos – no purniņa priekšgala līdz ausij – stiepjas izteikta melna josla. Virspuse ir brūni pelēka, bet apakšpuse – gandrīz balta. Kopā ar susuru pētniekiem Dignu un Valdi Pilātiem man daudzreiz ir bijusi izdevība piedalīties susuru uzskaites gājienos Ilgu dabas lieguma teritorijā, kur viņi ir izlikuši daudz susuru būru. Paņemot rokā snaudošu susuru, vismaz man tas nekad nav kodis, bet gandrīz vienmēr ir izlicies par beigtu un gandrīz vienmēr pēc tam tikpat sekmīgi ir izmucis no manām rokām.
Un tā nokļuvām pie pirmā būrīša. Tas bija vecs putnu būris ar nedaudz apgrauztu skreju. Tātad susurs tajā ir bijis! Likām kāpnes pie koka, un pirmais brīvprātīgais kāpa skatīties, kas ir būrī. Daugavpils Universitātes topošajiem biologiem ir liela privilēģija. Lauku praksēs Ilgās viņi redz dabā tādus retumus kā meža susurs, sarkanvēdera ugunskrupis vai purva bruņurupucis un daudz ko citu. Daba Ilgās ir ļoti daudzveidīga! Taču šoreiz pirmais būris bija tukšs. Arī otrs, trešais... Laikam nav īstā diena susuru vērošanai, - es nodomāju. Tad devāmies iekšā mežā. Tur arī izlikti daudz susuru un putnu būru. Blakus grāvim jaunā liepiņā bija svaigi pielikts jauns putnu būris. Pieslējām kāpnes. Viens no puišiem uzrāpās pārbaudīt būri. Sākumā, roku aizlicis izskrejas caurumam priekšā, viņš uzmanīgi atvēra būra vāku. Sekoja prieka izsauciens, - IR! IEKŠĀ LIELS, RAIBS PUTNS! Es biju neizpratnē. Kā zīlīšu būrī iekšā varēja būt liels, raibs putns? Kamēr students jūsmoja par savu atklājumu, putns ātri izlidoja no būra. Izrādījās, tā bija lielā zīle (Parus major) – mūsu visbiežāk sastopamā zīlīšu suga, kurai arī bija domāts šis būris. Kādu brīdi studentu vidū valdīja jautrība par "lielo, raibo putnu", taču mūsu ekskursiju ar kāpnēm pa mežu bija jāturpina. Mēs devāmies tālāk. Tajā reizē nevienu susuru mēs tā arī neredzējām. Neskatoties uz to, diena bija izdevusies! Būros mēs atradām garausaino sikspārni jeb, kā zinātnieki sauc, brūno garausaini (Plecotus auritus) un dzeltenkakla klaidoņpeli (Sylvaemus flavicollis). Kopumā visi bijām apmierināti ar redzēto. Bet susurus ieraudzīsim nākošajā reizē! Par laimi, Ilgās meža susurs nav tāds retums kā Latvijā kopumā. Un, ja citreiz kāds students, atverot būri, sauks, ka redz "lielu, raibu putnu", zināsim, ka, visdrīzāk, tā ir parastā zīlīte! Dažreiz arī priekam par ieraudzīto ir "lielas acis"!
- Profesor! Būrī liels, raibs putns...!
Liels, raibs putns - lielā zīle
Meža susura vai dzeltenkakla klaidoņpeles apgrauzta putnu būra izskreja Ilgās
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru