Meža izcirtumā pie Stendes bija ierīkots mūsu parauglaukums, kurā pētījām izcirtuma atcelmošanas ietekmi uz vaboļu faunu. Celmu izmantošana pieaug visā pasaulē. Pamazām to sāk darīt arī pie mums Latvijā. Lai kaut cik kompensētu cilvēka pāridarījumus dabai, izcirtumā bija atstāti vairāki vertikāli stāvoši sausu koku stumbeņi. Uz tiem siltās dienās parasti salido virkne ar sausu koksni saistītu vaboļu.
Tā kā tajā reizē diena patiešām bija saulaina un karsta, es nolēmu uzmanīgi aplūkot stumbeņus. Uzmanīgi piegāju pie pirmā. Apmēram četru metru augstumā saulē gozējās viena no uz skujkokiem dzīvojošajām krāšņvaboļu sugām. Metāliski zaļie segspārni uzreiz iekrita acīs. Nekas rets, taču kolekcijai noteikti būs jauna šīs sugas atradne Latvijā. Ar grūtībām noķēru. Nākamais stumbrs no zemes bija ieaudzis avenēs. Piegāju klāt un sastingu. Saules izgaismotajā pusē pa stumbru rāpoja viena ļoti reta koksngraužu suga. Turklāt šīs sugas statuss Kurzemē līdz galam nebija skaidrs. Iespējams, ka šeit dzīvoja pavisam cita, līdz šim Latvijā nekonstatēta Rietumeiropas suga. Šo eksemplāru man vajadzēja dabūt obligāti! Es, sagatavojies vaboles ķeršanai ar entomoloģisko tīkliņu, lēnām bridu avenēs. Pēkšņi aveņu krūms sāka sanēt! Es sajutu sāpīgus dūrienus kājā. Nedomājot par pēkšņajām sāpēm, es ar tīkliņu atvēzienā strauji vilku pa sauso stumbru uz augšu. Vabole iekrita tīkliņā, bet es lēcienā metos prom. Uz kājām bija četri sāpoši lapseņu dzēlieni, bet tīkliņā retā vabole. Ko tik neizdarīsi zinātnes vārdā! Virs avenēm riņķoja vesels mākonis lapseņu. Tātad tur bija lapseņu pūznis, kuru es iztraucēju. Labāk doties projām. Kāja tāpat sāpēja.
Lapsene dzeļ
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru