Bijām Turcijā nelielajā Kušadasi kūrortpilsētiņā, kur notika entomoloģijas kongress. Katru brīvo brīdi mēs izmantojām, nevis gozējoties pludmales smiltīs, bet gan rīkojot ekspedīcijas kalnos. No lidostas uz Kusadasi mēs braucām ar taksi. Taksists trāpījās ļoti runīgs vidēja vecuma turks, kurš tūristu sezonā strādā kā taksists, bet pārējā laikā viņam ir lauku ferma, kas ir viņa pamatnodarbošanās. Atvadoties viņš atstāja savu telefona numuru visādiem gadījumiem, ja mēs kaut kur izdomāsim braukt. Kongresa darbs bija organizēts tā, ka bija laiks atpūtai un vaboļu meklējumiem. Viesnīca atradās terasveidīgi iebūvēta diezgan stāvā kalna nogāzē ar priekšpusi pret jūru. Apkārtnē bija neskarta daba. Kalna stāvās nogāzes bija noaugušas ar zemiem krūmveida ozoliem. Kaut kāda agrāk neredzēta vietējā suga. Lai arī nogāze bija pietiekami stāva, vaboles tur varēja lasīt. Taču nolēmām izbraukt kaut kur augstāk kalnos, gribējās interesantākus biotopus. Piezvanījām mūsu taksistam jau iepriekš, lai viņš varētu laicīgi atbraukt. Satikāmies norunātajā vietā, iekāpām mašīnā un devāmies kalnos. Mums paveicās, taksists bija īsts goda vīrs. Ieradās laicīgi, arī sagaidīja norunātajā vietā, lai dotos atpakaļ uz viesnīcu. Pa ceļam ieveda savā fermā, teikdams, ka viņa lopu novietnē noteikti jābūt daudz vabolēm. Dienvidu zemēs daudz visādu ērmīgu augu. Es ieraudzīju lielu šāvējgurķu koloniju. Uz tās parasti dzīvo viena augēdāju mārīšu suga. Parasti ir tā - kur aug šāvējgurķis, tur arī ir šī mārīte. Es palūdzu kolēģi Uldi paskatīties un ievākt dažus eksemplārus kolekcijai, lai būtu no jaunas atradnes. Man neienāca prātā pabrīdināt Uldi, ka gadījumā, ja viņš pieskarsies auglim, tas šaus, turklāt ļoti spēcīgi. Protams, pirmā mārīte, kuru ieraudzīja Uldis, sēdēja uz šāvējgurķa augļa. Uldis, neko nenojauzdams, to tvēra un momentāli dabūja sejā visu augļa saturu - sēklas un gļotainu masu. Turklāt tas viss nonāca Ulda brillēs. Vietās, kur nav ūdens, tā ir liela problēma. Gļotas momentāli karstumā sažuva, un brilles vismaz līdz nonākšanai viesnīcā kļuva nelietojamas. Tā šāvējgurķis izveda no ierindas vienu no mums. Uldis nebija priecīgs par to un ilgi neapmierinātībā pukstēja, ka es nepabrīdināju viņu par šo augu - teroristu.
Šāvējgurķis. Augs - terorists
Daudz šāvējgurķu
Pēc ilgiem meklējumiem Uldis izkaltušajā Kušadasi apkārtnē atrada avotu. Beidzot var nomazgāt seju, brilles un kurpes :)
Vaboles var meklēt visur...
...arī aiz klintīm pie Vidusjūras
Protams, arī es meklēju vaboles izkaltušajā zālē. Diezgan bezcerīga nodarbe
Dažviet nogāzēs auga krūmveidīga ozolu suga, uz kuras bija daudz sīku mārīšu
Augu maz. Viss saulē izdedzis. Meklējam burtiski katru dzīvo puduri, kur, iespējams, ir kāda vabole
Kokvilnas lauks arī bija patukšs. Tikai bieži sastopamās mārītes
Taksists atveda mūs pat uz savu fermu. Arī šeit bija pārsvarā tikai skudras
Šur tur gadījās pa kādam lielākam melnulim
Mūsu ekspedīcija ar taksi pa Kušadasi apkārtni turpinājās
Kušadasi pilsēta
Lai arī vaboļu nebija ļoti daudz, ekspedīcija kopumā bija izdevusies
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru