Karma

Studiju laikā mēs ar grupu kā visas citas rudeņos braucām kartupeļu novākšanas talkās uz vietējiem kolhoziem. 1983. gads. Pirmais kurss Daugavpils Pedagoģiskā institūta (tagad – Daugavpils Universitāte) biologos. Pirmā nedēļa bija mācības, bet pēc tam darbs kartupeļu vagās. Mūsu grupa devās kartupeļu talkā uz Eglaines ciematu. Protams, kolhoza laiks pirmkursniekiem bija lieliska iespēja sadraudzēties, bet brīvajā laikā - studentiski atpūsties. Dzīvojām vietējā kultūras namā. Kā jau studentiem pienākas - pa dienu strādājām, bet vakaros un naktīs darījām visādas izdarības. Bijām uzlīduši uz ciemata kluba jumta, uz šosejas baidījām šoferus-tālbraucējus, šad tad - arī vietējos iedzīvotājus. Viena no grupasbiedrenēm bija hiperaktīvā un nenogurdināmā Ināriņa. Viņa runāja ātri un daudz. Brīžiem pat ļoti daudz! Vārdi no Ināras mutes bira kā tupeņi no kartupeļu novākšanas kombaina. Ināra bija lieliska organizatore labām aktivitātēm un blēņām. Taču kādu dienu - pēkšņi klusums! Kas noticis?! Kur Ināra? Grupā kaut kāds neierasts klusums. Izrādījās - Inārai mēlē iekodusi lapsene! Karma! Lapsene var iekost rokā, kājā, galu galā - sejā, bet, kā tas iespējams, ka grupas runīgākajai meitenei lapsene iekož tieši mēlē? Izrādās - pavisam vienkārši! Kartupeļu talkas laikā Inārai līdzi bija limonādes pudele, kas neaizvērta uz laiku palika lauka malā kopā ar citām mantām. Pārtraukumā izslāpusī Ināra gribēja iedzert limonādi. Pielikusi pudeli pie mutes, mēles galā viņa sajuta asu dzēlienu. Varu tikai iztēloties, cik tas bija sāpīgi! Par laimi, Inārai nebija alerģija pret bišu indi, un viņai tikai appampa mēle. Viņa nevarēja parunāt, bet grupā bija iestājies tik neierasts klusums un, kā jau īstiem grupasbiedriem pienākas  - jautrība. Šī stāsta morāle - neatstājiet ārā atvērtas saldu dzērienu pudeles un pirms dzeršanas ieskatieties tajās! Ja nu gadījumā tur ielīdis irsis?

Klusums... :)