Vaboļpētnieka piedzīvojumi: 47. izmēra zābaku nav

Par mūsu ekspedīcijām uz Burejas rezervātu, kas atrodas Krievijas Tālajos Austrumos Habarovskas novadā man būs vairāki stāsti. Pirms došanās uz tālo un tik grūti aizsniedzamo vietu mēs ilgi gatavojāmies un sarakstījāmies ar galveno organizatoru, rezervāta entomologu (pareizāk - arahnologu jeb zirnekļu pētnieku) Laimoni Trilikausku. Rezervāta administrācija atrodas apmēram skaistās Latvijas pilsētas Krāslavas lieluma ciematā Čegdominā. Mēs vienojāmies, ka garos gumijas zābakus pirksim tur. Ieradušies Čegdominā, mēs apmetāmies pie Laimoņa mājās. Viņš dzīvoja ar mammu un sievu. Laimoņa vecvecāki savulaik, kad Sibīrijā dalīja zemes, no Lietuvas paši devās laimes meklējumos un tur palika. Laimonis un viņa mamma dzimuši Krievijā, lietuviski praktiski nerunā. Laimonis gan mēģināja mācīties lietuviešu valodu. Bet darbs. Visam pietrūkst laika. Uz kopējā Čegdominas fona Laimoņa ģimene dzīvoja ļoti sakoptā mājā. Viņa mamma bija ierīkojusi skaistas puķu dobes, dārzi bija izravēti. Auga kartupeļi, bietītes, dilles. Viss kā pienākas. Arī mājā iekšā istabās viss gaumīgi un skaisti. Visā redzamas baltiešu saknes. Un, cik garšīga bija Laimoņa mammas zupa! Mēs kaut kur pasaules malā, bet zupa garšo kā pie mums. Nu ko? Sākām runāt par ekspedīcijai nepieciešamajām lietām, kas ciematā jāsapērk. Pirmkārt, ekspedīcijai vajadzēja garos gumijas zābakus, jo daudz kur jābrien pa ledaini aukstajām upēm, tāpēc bez tiem nekā. Kā Laimonis bija rakstījis, Čegdominā ir vairāki veikali, kuros tos var nopirkt un maksā mazāk nekā pie mums, Latvijā. Runāts - darīts! Devāmies uz veikalu pirkt zābakus un vēl šo to ekspedīcijai nepieciešamo. Arī vizuļus lašu copēšanai, jo tie vietējās upēs mēdz būt lieli… Un mūsu ar Māri Pilātu, toreiz vēl LU biologu pirmā kursa studentu, makšķernieku cerības vēl lielākas…

Apmeklējot pirmo gumijas apavu veikalu, pārdevējai prasīju, lai iedod pamērīt 47. izmēra garos gumijas zābakus. Šī izbrīnīta, - Mums tāda izmēra nav! Es turpināju vaicāt, - Un 46.? Arī tāda nebija! Un kāds lielākais izmērs Jums ir? - es turpināju. 45., - viņa atbildēja. Devāmies uz nākamo veikalu. Tur tas pats! Arī tirgū nekā! Man sākās lielas problēmas, jo bez garajiem zābakiem brist pa taigas upēm ir gandrīz neiespējami. Variantu nav. Jāskaņojas, ka būs jābrien pa 4-5 grādus auksto ūdeni kurpēs. Laimonis jutās ļoti neērti, ka nepainteresējās vietējos veikalos par zābaku izmēriem. Bija jāsamierinās ar likteni un vienmēr slapjām, nosalušām kājām. Godīgi sakot, tā arī bija. Par laimi, taigas baltegļu fitoncīdi laikam veiksmīgi tika galā ar vīrusiem un baktērijām, un ekspedīcijas laikā es nesaslimu. Bet patīkami nebija!