Sēņošana daudziem no mums ir hobijs vai vismaz tīkama
nodarbošanās. Vasaras beigās un rudenī es izmantoju katru brīvu brīdi, lai
izrautos uz mežu sēnēs. Man patīk sēņot vienatnē. Tad es eju pa mežu, meklēju sēnes, domāju par kaut ko sev tīkamu un atslēdzos no ikdienas stresiem. Mežs mani nomierina. Pāris stundas ilga pastaiga pa mežu mani atpūtina, restartē smadzenes.
Un tā kādu dienu es klīdu pa skaistu mežu Ilgās, Latvijas
– Baltkrievijas pierobežā, un lasīju apšu bekas, baravikas, pa kādai gailenei…
Neviens cits šajā vietā sen nebija staigājis, jo visur varēja redzēt daudz vecu beku. Man
mašīnā parasti ir tadžiku draugu dāvināts īsts Istaraušānas pilsētā kalts nazis. Ass bez
gala! Vienreiz darbā tas izkrita no ādas maksts un ar galu nejauši aizķēra
kāju. Viens pieskāriens un grieztā brūce bija līdz kaulam. Knapi apturēju
asiņošanu. Sēņojot es parasti paņemu no mašīnas šo nazi un tad dodos mežā meklēt sēnes. Ja mežs ir skaists, tad prieks tādā mežā sēņot! Toreiz pamanīju, ka
brikšņainās vietās sēņu bija vairāk. Iespējams, tur zeme bija mitrāka, un tāpēc
sēnes auga labāk. Tālumā aiz ievām ieraudzīju vairākas apšu bekas, taču, lai tiktu līdz tām, man vajadzēja izbrist cauri šiem ievu brikšņiem. Vai tad biologam tas ir šķērslis? Moricsalā ir brists caur daudz
blīvākām ievu audzēm… Bet šoreiz Ilgās kāja sapinās sīkstajos ievu zaros, un es
sāku krist! Lai mazinātu triecienu, krišanas laikā organisms instinktīvi pieņem
zibenīgu lēmumu saliekt priekšā elkoni un krist, atsperoties pret to. Tas parasti notiek tik ātri, ka domāšana atpaliek no instinktīvās reakcijas. Taču krītot es sapratu, ka labajā rokā ir lielais nazis ar uz augšu vērstu
aso galu. Saliecot roku elkonī, krišanas brīdī naža asais gals bija vērsts pret
ķermeni, turklāt apmēram sirds rajonā. Vai nu dzīves pieredze, vai
pašsaglabāšanās instinkts lika man to saprast un pretī izstiept arī kreiso
roku, lai ar to mēģinātu kaut kā noturēties un neiedurt sevī nazi. Šoreiz tas nostrādāja. Es
noturējos, pateicoties izstieptajai kreisajai rokai un nesavainoju sevi. Taču
varēja viss beigties arī citādi, pat ļoti traģiski. Šī reize man kļuva par labu mācību
stundu. Sēņojot nazis ir jātur vai nu ar aso galu uz leju vai jāizmanto mazi un
neasi sēņošanas nazīši. Šo atgadījumu es rakstu kā “mācību piemēru”, lai nevienam
no Jums mežā nekas tamlīdzīgs neatgadītos un Jūs varētu sēņot maksimāli droši, baudot mežu un atpūtinot galvu!
Esiet piesardzīgi ar nazi, mežā sēņojot!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru