Ekspedīcija uz Kandalakšu bija interesanta un piedzīvojumiem bagāta. Būt aiz Polārā loka ir ne mazāk interesanti kā uz ekvatora. Īpaši, ja ekspedīcijā brauc forša kompānija. Ekspedīcijā uz Kandalakšu kompānija noteikti bija izcila. Dabas muzeja mikroautobusa šoferītis Aigars vien ko nozīmēja - jautrs, ar lielisku humora izjūtu un vienmēr gatavs kādu no mums pavilkt uz zoba. Visvairāk tika jaunākajam ekspedīcijas dalībniekam Mārim Pilātam. Tā braucot pa pilnībā izdangāto Sanktpēterburgas - Murmanskas šoseju, kur remonta posmi stiepās vairākus desmitus kilometru, Mārim iemiegot, viņa galva ļengani kratījās, braucot pa bedrēm. Aigars uzlika kādu repa gabalu, un mēs pārējie uzjautrinājāmies par gulošā Māra galvas kustību ritmu atbilstību fonā skanošajam repam.
Šoreiz vīrieši vienojās visu ekspedīcijas laiku nedzīt bārdu. No vienas puses, lai būtu interesanti, no otras - aiz polārā loka ūdens nebija silts, bet to sildīt bārdas pucēšanai tā kā būtu liela ekstra. Un tā divas nedēļas arī es audzēju bārdu. Pirmo un vienīgo reizi savā mūžā! Ar katru dienu mans izskats kļuva, manuprāt, arvien līdzīgāks kādam bezpajumtniekam. Atpakaļceļā es šaubījos, vai mani robežsargi ielaidīs Latvijā. Zināms pamats manām bažām bija, jo Latvijas robežsargs ilgi pētīja manu pases bildi, līdz saskatīja kaut kādas līdzības un ļāva atgriezties Dzimtenē.
Rīgā, Merķeļa ielā, ar mikroautobusu iebraucām Latvijas Dabas muzeja pagalmā. Izkrāvuši mantas, katrs devāmies savās gaitās. Es gribēju sagaidīt savu kolēģi, muzeja entomologu Nikolaju Savenkovu, kurš bija izgājis pusdienās. Pie pagalma ieejas muzejā, noguris no tālā ceļa, es apsēdos uz ieejas betona pakāpiena un sāku gaidīt kolēģi. Diezgan drīz pagalma arkā parādījās kolēģa siluets. Nikolajs bez jebkādas reakcijas uz mani, bez emocijām devās pa rezerves izejas durvīm iekšā muzejā. Nikolaj! Ko, vairāk pat nesveicinies? - prasīju es. Nikolajs sarāvās, paskatījās uz manu pusi un smaidīdams teica - Vai, tiešām nepazinu! Domāju, ka kāds bomzis ienācis un apsēdies pie durvīm. Gribēju pat aizrādīt un palūgt atstāt muzeja pagalmu... Kopš tās reizes vairāk nepiekrītu avantūrai visu ekspedīcijas laiku audzēt bārdu. :)
Tāds es atgriezos no ekspedīcijas. Pirmā un vienīgā reize, kad es biju ar bārdu
Ekspedīcijas nakts apmetne
Latvijas Dabas muzeja entomoloģijas fondos kopā ar entomologiem Nikolaju Savenkovu un Kasparu Ozoliņu atceramies vairāk nekā 20 gadus seno notikumu, kad Nikolajs mani sajauca ar bezpajumtnieku
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru