Katrā vietā, kur es aizbraucu, paralēli notiekošajam es vienmēr cenšos izrauties pameklēt turienes vaboles. Kabatā man vienmēr ir trauciņš vaboļu ievākšanai, ja gadījumā kāda pagadās ceļā. Arī toreiz Gobustanas valsts mākslas un vēstures rezervātā, kas ir 64 kilometri uz rietumiem no Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku, es atpaliku no pārējiem kolēģiem, lai ik pa laikam aplūkotu tur ziedošos augus. Uz ziedošām eiforbijām bija kaut kādas Anthaxia ģints krāšņvaboles, šur tur dažas jūlijvaboļu radinieces. Kopumā saules svelmē augi bija izdeguši, bet dažviet lielo akmeņu ēnā varēja atrast ziedošus krūmus. Gobustana ir unikāla vieta. Tur uz akmeņiem un klintīm saglabājušies seno cilvēku zīmējumi, daži no kuriem ir pat 40 000 gadus veci.
Vācot vaboles, es pamanīju uz akmeņiem vairākas prāva izmēra ķirzakas - agamas. Vairākas reizes mēģināju nobildēt tās tuvplānā, taču nekas nesanāca. Ķirzakas mani nepielaida tuvāk par diviem metriem. Tās veiksmīgi pazuda spraugās starp akmeņiem vai klintīm. Uz viena no laukakmeņiem ieraudzīju kārtējo agamu. Šoreiz ķirzaka bija krietni tuvāk un izskatījās nevērīga pret manu pēkšņo parādīšanos. Man izdevās nobildēt agamu tā, kā es gribēju, un apmierināts par rezultātu es devos tālāk. Vairākās vietās pamanīju arī man nezināmas čūskas, kas ātri vien nozuda akmeņos. Visdrīzāk tās medīja daudzās ķirzakas, kas dzīvoja Gobustanas rezervātā. Kāpelējot pa akmeņiem, mēģināju būt maksimāli piesardzīgs. Ej nu sazini, indīgas vai nē. Galvas formu un acu zīlītes taču neredzēju...
Aiz viena lielāka akmens bluķa ziedēja kaut kāds vietējais krūms. Bez variantiem. Pat ģinti nezināju. Uz ziediem ieraudzīju dažas sīkas vabolītes. Noliecos, lai rūpīgi apskatītos daudzos ziedus. Ne par ko nedomājot, es vienu pēc otras lasīju sīkos kustoņus. Reģions ļoti interesants, kas zina, varbūt pat kāda zinātnei jauna suga var gadīties? Pēkšņi uz muguras sajutu spēcīgu triecienu, tad atspērienu ar asiem nagiem, un viss atkal mierīgi... No smagā trieciena es nolīgojos un ar seju aizķēru ziedus. Tad salecos, saslējos un sapratu, ka tā bija viena no agamām, kas mani noliekušos noturēja par vienu no laukakmeņiem, kuru kā tranzīta platformu izmantoja savam lēcienam uz nākamo akmeni. Kas zina, vai nobijās agama, sajūtot mīkstu un kustīgu virsmu zem kājām, taču man tas bija kā izgāzts auksta ūdens spainis uz galvas karstā laikā.
Agama Gobustanas rezervātā Azerbaidžānā
Agamas sildījās saulē uz akmeņiem
Agamas Gobustanā varēja redzēt daudzviet
Iztraucētas tās leca no akmens uz akmeni
Es uz akmens Gobustanā. Tālumā Kaspijas jūra
Kaspijas jūra
Par spīti sausumam, vaboļu Gobustanā bija daudz
Viena no eļļas vabolēm
Gadu tūkstošus vecie klinšu zīmējumi Gobustanā
Gobustanas senie klinšu zīmējumi
Gobustanā
Cik sīki mēs esam, salīdzinot ar Gobustanas senajiem akmeņiem...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru