Kādu vakaru laukos pie vecmammas saklausīju interesantu sisināšanu. Vasaras sākumā sienāži vēl nesisina. Turklāt arī pats vakars bija ļoti vēss. Visdrīzāk, rītausmā uz zāles varētu būt pat salna. Vecmamma mobilizēja mūs pirms gulētiešanas doties uz dārzu un piesegt tos dārzeņus, kam draudēja iespējamā nosalšana. Taču mistiskā sienāža sisināšana, kas nāca no kārklu krūma lejā pie meliorācijas grāvja, mani interesēja vairāk par dārzeņu glābšanu no nosalšanas. Nolēmu pamēģināt saprast, kas tas par mistisko sisinātāju izdod šīs skaņas un skriešus metos pa norasojušo zāli pie kārklu krūma.
Pēkšņi sisināšana apklusa. Es biju vēl kādus simts metrus no sisinātāja. Kā tas mani varēja pamanīt? Sienāžiem taču nav tika laba redze, un skaņas viņi uztver vibrāciju veidā. Es apstājos un sastingu. Gan jau apnika sisināt! Varbūt piekusa? Taču pēc neilga brīža sisināšana atsākās. Es devos tālāk kārklu krūma virzienā. Pēc soļiem desmit sisinātājs atkal apklusa. Apstājos arī es. Kad sisināšana atsākās, atkal pēc pieciem soļiem uz mirkli iestājās klusums. Kā tas var būt, ka sienāzis mani tik labi redz vai sajūt? Kaut kas nereāls! Tālāk mana tuvošanās sisinātājam kļuva arvien lēnāka. Daži soļi - pauze, atkal daži soļi - pauze. Nu jau biju diezgan tuvu piegājis pie kārklu krūma, no kura nāca sisināšana. Mēģināju ieraudzīt neparasto sienāzi. Nekā! Skaņa nāca kaut kur no krūma iekšienes. Atkal biju neizpratnē! Sienāži parasti uzturas uz zariem vai lapām krūma ārpusē. Kāpēc šis ir kaut kur krūma iekšienē? Pienācis vēl tuvāk, mēģināju ieskatīties kārklu krūmā. Man par pārsteigumu, no krūma izlidoja mazs, pelēks putniņš! Vai tad putns sisināja? Izskatījās, ka jā. Par spīti manai gaidīšanai, sisināšanas vairāk nebija. Pēc kāda laiciņa sapratu, ka arī sienāža vairāk nebūs. Sisinātājs bija tas mazais putns.
Apsedzis dārzeņus, atgriezos mājās un sāku meklēt putnu grāmatās līdzīgu lidoni. Nekas nesanāca. Vislīdzīgākā bija lakstīgala, bet tās balsi es labi pazinu. Nākamajā dienā iebraucu skolā pie bioloģijas skolotājas. Tur bioloģijas kabinetā bija vairāk literatūras. Pēc ilgākiem meklējumiem pēkšņi izlasīju viena ķauķa nosaukumu - sisinātājķauķis. Sāku lasīt un sapratu, kas iepriekšējā vakarā kārklu krūmā sisināja - nevis sienāzis, bet gan putns - sisinātājķauķis. Ar to arī bija izskaidrojams viņa tramīgums, kad es tuvojos kārklam.
Tā caur savu personīgo pieredzi es atklāju, ka laukos pie vecmammas mājas dzīvo īpatnējs agrāk neredzēts putns, kurš sisina kā sienāzis. Visdrīzāk, tā sisināšanu es biju dzirdējis arī agrāk, taču nekad neiedomājos, ka tas ir putns. Esiet vērīgi! Bieži pat ļoti labi zināmās vietās izdodas atklāt kaut ko jaunu un interesantu!
Vecmammas māja Šķeltovas pagasta "Barševskos" atrodas ļoti ainaviskā vietā
Vecmammas lauku mājas apkārtnē sisinātājķauķus es dzirdēju arī citās reizēs. Piemērotas dzīvesvietas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru