Vairākus gadus mums bija ierīkots parauglaukums Ogresgala mežos. Tur tika veikts pētījums par izcirtumu atcelmošanas ietekmi uz meža bioloģisko daudzveidību. Pētījumā izcirtumā tika izvietotas logu lamatas vaboļu ķeršanai. Reizi divās nedēļās mēs braucām izņemt no lamatām materiālu. Parasti kopā ar mani brauca daži Daugavpils Universitātes biologu studenti. Kopā gan jautrāk, gan ātrāk var izņemt lamatās sakritušās vaboles. Vienā no braucieniem, kas bija plānots maija vidū, man nācās braukt vienam, jo studentiem tajā laikā bija sākusies lauku prakse.
Kad tu mežā esi viens, parasti ir lielākas iespējas kaut ko ieraudzīt. Arī toreiz es piebraucu pie izcirtuma, paņēmu visu nepieciešamo materiāla izņemšanai un diezgan klusi devos pāri grāvim pie lamatām. Nesteidzoties izņēmu lamatu saturu, apmainīju konservanta šķidrumu, lai nākamajām divām nedēļām tas ir svaigs, un, aplūkodams uz ziediem sēdošās vaboles, pakāpeniski virzījos uz mašīnu. Pārkāpis pāri grāvim, uz meža ceļa tālumā pamanīju lielu zaķi, kas, ik pa brīdim apstādamies, leca manā virzienā. Maksimāli klusu no mašīnas paņēmu fotoaparātu un sāku garausi bildēt. Interesanti, kad beidzot viņš pamanīs mani? Tik neuzmanīgu zaķi sen nebiju redzējis! Bet varbūt tas ir garausis ar lielu dūšu? Sabildējis zaķi, noliku fotoaparātu mašīnā un intereses pēc gaidīju, kad tad viņš tomēr pamanīs mani un iemuks mežā. Apmēram soļu divdesmit attālumā zaķis uz mirkli apstājās, saslējās pakaļkājās un sāka skatīties man virsū un ostīt gaisu. Es pakustējos, taču tas neatstāja uz viņu nekādu iespaidu. Likās, ka zaķis šajā mežā sevi uzskata par saimnieku un viņam jāzina viss, kas šeit notiek. Mirkli pavērojis, viņš nemuka mežā iekšā, bet gan nedaudz lēnākā tempā un mazākiem soļiem, ar lielāku pārliecību paleca nelielu gabalu manā virzienā un atkal apstājās. Vēl pēc mirkļa sāka kaut ko neapmierināti bubināt. Vēlreiz paskatījās un apmēram pāris metru attālumā nedaudz pagriezās pa labi un ar nelielu līkumu aizleca garām man tālāk pa ceļu. Tādu drosmi un, es pat teiktu - bezkaunību no šī garauša es nebiju gaidījis. Te tev nu bija - "bailīgs kā zaķis!" Nav svarīgi, cik liels tu esi, svarīgi, lai tev ir liela dūša!
Zaķis ar lielo dūšu Ogresgala mežā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru