2020. gada 16. jūnijs man ir vēsturiska diena. Pēc apmēram trīsdesmit piecu gadu meklējumiem es Latvijā atradu ļoti retu koksngraužu sugu Nivellia sanguinosa. Man veiksme vistiešākajā nozīmē uzsmaidīja dabas liegumā Kaļķupes ieleja, pie Kaļķiem, kas atrodas Dundagas novadā.
Mūsu kolekcijā bija daži šīs sugas eksemplāri, taču visi no Krievijas. Es zināju, ka šai sugai Latvijā jābūt, jo tā ir Latvijas kaimiņvalstīs. Tāpēc katru gadu dodoties ekspedīcijās pa Latviju, es gaidīju brīnumu, ka agri vai vēlu es šo vaboli atradīšu. Taču ar meklēšanu man neveicās. Viena pēc otras nāca citas pat mazāk plānotas jaunās koksngraužu sugas, tikai ne Nivellia sanguinosa. Līdz 2015. gadā talantīgs un aizrautīgs koksngraužu pētnieks Mareks Ieviņš man paziņoja, ka viņš Kaļķupes ielejā ir atradis šo sugu.
Latvijā ir nedaudz vairāk kā 120 koksngraužu sugu. Atrast Latvijas faunai jaunu sugu nav neiespējamā misija. Tas ir reāli. Neskatoties uz to, ka koksngraužu dzimta ir viena no labāk izpētītākajām, vienalga ik pa laikam tiek atrastas vietējai faunai jaunas sugas. Kā rakstīja Mareks Ieviņš, Nivellia sanguinosa Latvijā pirmo reizi atklāja 2015. gada 16. jūnijā. Otro reizi šo sugu viņš atrada citā vietā 2017. gada 16. jūnijā. Arī trešo reizi šo sugu atrada Mareks 2019. gada 16. jūnijā. Pamanījāt? Visas reizes gan Mareks, gan es šo vaboli esam atraduši tieši 16. jūnijā. Interesanti, ko tas varētu nozīmēt? Iespējams, 16. jūnijs ir nozīmīga diena Latvijas koksngraužu pētīšanas vēsturē.
Sākot ar 2016. gada vasaru, es katru gadu braucu uz Kaļķupi meklēt šo sugu. Taču visas reizes rezultāts bija nulle. Man neveicās. Arī 2020. gada 16. jūnijā bez liela optimisma es klīdu pa diezgan pielijušo zāli un skatījos uz gārsu ziediem. Nekā. Aizbraucu uz citu vietu. Arī nekā. Tā es nostaigāju gar mežmalām un ceļmalām stundas divas. Tikai parastās, gandrīz visur Latvijā plaši izplatītās koksngraužu sugas.
Tad nolēmu pārbraukt uz otru Kaļķupes ielejas malu. Iebraucot pa vienu meža ceļu, no stāvās ielejas nogāzes var nolasties līdz upei un pārbraukt pa betona tiltu, kam viena mala dziļi izdangāta, tāpēc ceļš izbraucams praktiski tikai ar apvidnieku.
Veiksmīgi tiekot pāri upei, es uzgāzēju, lai varēt uzbraukt stāvajā pacēlumā. Uzbraucot pa stāvo ielejas nogāzi, mežs ātri beidzas un sākas aizaugošas atmatas, kur daudz gārsu un dažādu citu čemurziežu, kuru ziedi ļoti patīk daudzām vabolēm. Uz kāda gārsas zieda ieraudzīju vienu citu samērā retu koksngraužu sugu - Clytus arietis. Nopriecājos! Vismaz kāds retums! Mums kolekcijā bija tikai daži šīs sugas eksemplāri. Uzmanīgi devos tālāk, apskatot katru gārsas ziedu. Nekā... Skaidrs, atkal gads pa tukšo. Nebūs mums šī suga no Latvijas. Pašā mežmalā ieraudzīju vēl dažas ziedošas gārsas, kas ieaugušas nātrēs. Augi bija labi izgaismoti saulē, tāpēc tos vajadzēja aplūkot. Izbridis caur nātrēm, apskatīju ziedošās gārsas. Atkal tikai parastās sugas. Nu labi, ja nav, tad nav. Pamazām jādodas atpakaļ. Ejot pa taciņu sāku skatīties uz atsevišķiem pie takas esošiem ziediem. Kaut kāda sarkanbrūna vabole palika. Nē, jāpaskatās. Pagriezu galvu atpakaļ un ieraudzīju uz gārsas zieda Nivellia sanguinosa! Manam priekam nebija gala! Sākumā vaboli uzmanīgi jānobildē. Uztaisījis dažus kadrus, es uzmanīgi sagrābu gārsas ziedu ar visu vaboli, tad to izņēmu, vēlreiz aplūkoju un ieliku trauciņā. Ar šīs sugas atrašanu pietiek, lai es varētu teikt, ka 2020. gada 16. jūnijs man ir īpaša diena. Neskatoties uz ilgstošajām neveiksmēm šīs sugas meklējumos, es paliku uzticīgs savam mērķim un centos to sasniegt 35 gadu garumā. Svarīgi, lai katram mums ir mērķis un vēlme to sasniegt!
Nākamajā dienā es atgriezos šajā vietā, cerībā, ka izdosies ieraudzīt vēl kādu šīs sugas īpatni. Rūpīgi apskatīju gandrīz katru ziedošo gārsu. Nekā! Vairāk nebija. Ar mašīnu pārbraucu uz Kaļķupes ielejas otru pusi, kur lielceļa malā bija daudz ziedošu gārsu, kuras pievakara saulē bija lieliski izgaismotas. Nedaudz pastaigājis, uz ziediem ieraudzīju nākamo Nivellia sanguinosa eksemplāru! Prieks atkal bija milzīgs!
Nivellia sanguinosa
Otrā dienā atrastais Nivellia sanguinosa eksemplārs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru