Sēžot Bedušu ezera krastā Silenes dabas parkā, ūdenī es pamanīju nelielu asaru baru. Kā parasti asari ir diezgan ziņkārīgas zivis. Tos interesē jebkas, kas ūdenī kustas. Taču, ja asaris no kaut kā nobīstās, tas mēģina aizpeldēt, bet dažreiz vienkārši pabāzt galvu zem kādas saknes. Ja galva paslēpta, tas nozīmē, ka viņš ir drošībā. Barā bija kādi pieci nelieli, centimetrus 10 gari asarēni. Bariņš, brīžiem rūpīgi apsekojot ezera dūņaino dibenu, kādu gabalu papeldēja, tad kādu laiku pastāvēja uz vietas, tad atkal nesteidzīgi papeldēja... Un tā jau labu laiku.
Pēkšņi manā redzeslaukā iepeldēja salīdzinoši neliela, apmēram centimetru gara Ilybius ģints airvabole. Vabole nonāca arī asaru redzes laukā, jo visi asari kā pēc komandas pagrieza galvas vaboles virzienā. Laiciņu papētījis vaboli, mazākais no asariem nedaudz papeldēja vaboles virzienā. Iespējams, vabole pamanīja asara kustības un arī strauji mainīja savu peldēšanas trajektoriju, pagriezās gandrīz pretējā virzienā un peldēja tuvāk krasta zālēm. Asarēnam šāds vaboles gājiens nepatika, tas strauji metās vabolei virsū un mēģināja to sagrābt. Kampiens izrādījās neveiksmīgs! Vabole tika sagrābta mutē, taču asaris nepaspēja to norīt. Strauji nopurinot galvu, vabole tika izspļauta, bet asaris, nedaudz papeldējis, vēlreiz nopurināja galvu un palika nekustīgi stāvot uz vietas. Toties izspļautā airvabole aizpeldēja līdz krasta zālēm un tajās paslēpās. Vabolei paveicās! Satveršanas brīdī tā paspēja izlaist savu pienbalto aizsargšķidrumu, kas satur toksīnus, kas zivij ir gan negaršīgi, gan arī toksiski - uz kādu laiku zivij var radīt šoka stāvokli. Parasti, ja kāda zivs vienreiz piedzīvo līdzīgu neveiksmi, medījot airvaboles vai virpuļotājvaboles, turpmāk tām neuzbrūk. Arī šim asarēnam tā bija mācība. Uzmanīgi vērojot, dabā var ieraudzīt ļoti daudz interesantu notikumu!
Šim asarim vairāk nepaveicās...
Bedušu ezers
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru