Vaboļpētnieka piedzīvojumi: Kaut kas aiz krekla

Kādreiz bērnībā, mācoties nelielā lauku skolā, mēs, puiši, mēģinājām pievērst meiteņu uzmanību, aizmetot tām aiz blūzes vai jakas pa kādai maijvabolei. Tad tik nu bija spiegšana, kliegšana un noteikti atmaksa pāridarītājam, kas parasti izvērtās pietiekami lielā jampadracī. Visiem bija jautri. Nu, ja ne visām, tad visiem noteikti šādas izdarības patika.

Taču jebkurš pāridarījums zemapziņā vai Visumā paliek un nepazūd. Dažreiz pēc daudziem gadiem samaksa par vienu otru pāridarījumu citam cilvēkam nāk pēkšņi un negaidīti. Tā visdrīzāk toreiz notika arī ar mani. Piedodiet, dārgās kaimiņienes, ka es toreiz pie autobusa pieturas aizbāzu Jums aiz blūzes maijvaboles! Tobrīd es zināju, ka mācīšos par biologu, bet vēl nezināju, ka pētīšu tieši vaboles. Citādāk tādas blēņas vairāk nedarītu.

Un samaksa par šiem pāridarījumiem mani sasniedza tikai pēc gadiem 25. Pētot meža degumus, mums bija ierīkoti parauglaukumi Gulbenes pusē - Lejasciemā un pie Ušūra ezera. Gar apdegušajām priedēm mums bija izliktas logu lamatas, bet augsnē ieraktas bija plastmasas glāzītes augsnes kukaiņu pētīšanai. Vietām uz apdegušajiem stumbriem mēs bijām uzlikuši pašu izdomātas uzmavlamatas, ko studenti iesauca par prezervatīvlamatām. Eksperimentējām, tas saucās.

Vienu dienu, brizdams līdz degumam, kas bija purvā aiz Ušūra, izlēmu izlīst cauri kārklu pudurim. Es pat nevaru izskaidrot, kāpēc man sagribējās līst caur brikšņiem. Laikam atkal - eksperimentējot. Līzdams cauri kārklu krūmam, pēkšņi sajutu, ka kaut kas liels un ass plecu rajonā iekrita man aiz T-krekla. Turklāt tas lielais skrāpējās un nedomāja krist ārā. Pēkšņi tajā vietā es sajutu nenormālu sāpi. Šķita, ka iekritušais svešķermenis man iedūra ar nazi vai ko citu asu un sāpīgu. Es nespiedzu kā bērnībā meitenes, es vienkārši iekliedzos, strauji saliecos un mēģināju izpurināt iekritušo kukaini. Man izdevās. Uz zemes nokrita vītolu koksngrauzis (Lamia textor). Nu, man bija skaidrs, kas notika! Šim koksngrauzim ir ļoti spēcīgi un asi žokļi. Ar tiem vabole mierīgi var grauzt koksni. Tā kā krekls iekritušo vaboli piespieda pie manas miesas, protams, vabole laida darbībā žokļus, lai ātrāk izkļūtu no pēkšņajām lamatām. Koksngrauzis aiz T-krekla nav patīkami! Acīmredzot arī maijvabole, aizbāzta meitenēm aiz blūzes, toreiz nebija diez cik patīkami. Vienīgais, ka maijvabole, atšķirībā no koksngrauža, nekož, bet tikai ar asajiem nadziņiem skrāpē. Ar tagadējo sajēgu vairāk tādas atrakcijas ar vaboļu aizbāšanu aiz krāgas es nerīkotu. Un Jums neiesaku...