Vecās Ilgas pirms renovācijas. Elektrība ir ne katrā telpā, kur nu vēl tādas ekstras kā kontaktligzdas. Pirmajā stāvā viena no nedaudzajām kontaktligzdām bija manā istabā. Tāpēc man bija sava elektriskā tējkanna.
Tolaik Ilgās lauku prakses notika ne tikai biologiem un topošajiem pirmsskolas un pamatskolas skolotājiem, bet šad tad arī plenēri gan māksliniekiem, gan skolotāju programmu studentiem. Uz plenēriem ieradās diezgan daudz mācībspēku. Vieni mācīja gleznot, citi zīmēt... Plenēri arī vienmēr bija dažādiem piedzīvojumiem pilni. Īpaši, ja plenērā strādāja profesore Aleksandra Šļahova un lektore Tatjana Mihailova, kurām bija gan laba humora izjūta, gan attieksme pret apkārt notiekošo. Uz plenēriem un nodarbībām dabā skolotāji dažreiz atbrauca ar saviem skolēniem.
Tā kā man istabā bija tējkanna, bet kolēģēm māksliniecēm istabā nebija pat darbojošas kontaktligzdas, uzaicināju viņas pie sevis uz kafiju. Man bija viss galds nokrauts ar žūstošām, tikko samontētām vabolēm, no kurām dažas žūstot nedaudz smirdēja. Protams, apetīti tas ļoti neveicināja, taču mēs, biologi, pie tā esam pieraduši. Ienākot manā istabā, kolēģes manāmi sašķieba degunus. Dzert kafiju no krūzītēm, kas stāv uz viena galda ar smirdīgiem, garkājainiem mošķiem, nebija tā patīkamākā un mākslinieciski smalkākā nodarbe. Taču kafiju gribējās...
Nākamajā reizē mākslinieces bija pielaidīgākas. Mazliet pat pavēroja vaboles un pajūsmoja par to formu daudzveidību un krāsu toņiem. Taču tad, kādu dienu, man vajadzēja steidzami braukt uz Daugavpili. Protams, galds palika nesakārtots, un saspraustās vaboles stāvēja pat tur, kur mūsu kafijošanas laikā parasti atradās krūzes. Tā kā es negribēju liegt iespēju kolēģēm tikt pie gardas kafijas, es atstāju savas istabas atslēgu.
Ienākušas iekšā, viņas ieraudzīja pilnībā ar vabolēm nokrauto galdu. Profesore Šļahova sakostiem zobiem ar elkoni atstūma vaboles tālāk, uz galda malas nolika krūzes ar kafiju, pāri palikušās vafeles un kopā ar kolēģi, nesteidzīgi tērzēdamas, baudīja aromātisko dzērienu. Strādājot ar biologiem, arī mākslinieks pierod pie visa, pat pie smirdīgām vabolēm, - vēlāk, stāstīdama par piedzīvoto atgadījumu, piebilda profesore.
Ilgu pils pirms renovācijas. XX gadsimta 90. gadi
Zālēs un krūmos ieaugusī kalpu māja arī pirms renovācijas. XX gadsimta 90. gadi
Ilgu pils kolonnas. XX gadsimta 90. gadi
Ilgu pils kalpu māja no sāna. XX gadsimta 90. gadi
Plenēra laikā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru