1987. gads. Režisors Rodrigo Rikards Daugavas ielejā filmēja dokumentālo filmu "Sirdsdaugava". Filmas scenārija autors Dainis Īvāns uzaicināja mani piedalīties filmēšanā. Toreiz es biju Daugavpils Pedagoģiskā institūta 4. kursa students, kas pētīja vaboles un ar saviem argumentiem bija iesaistījies kampaņā pret Daugavpils hidroelektrostacijas (HES) celtniecību. Mani oponenti, toreizējie HES celtniecības aizstāvji, ironizēja: Ko? Kaut kādas vabolītes dēļ mēs tagad pārtrauksim būvi? Kāda nauda iegāzta? Un tagad šeit viens students stāsta, ka HES var apdraudēt daudzas vaboļu sugas? Nepazudīs tās vaboles, pārcelsies citur!
Scenārija autors kopā ar režisoru izlēma, ka iespaidīgāk būs, ja sižets ar mani tiks filmēts naktī, kur es, izģērbies gandrīz pliks, ar entomoloģisko tīkliņu uz gaismu ķeru naktī lidojošus Daugavas ielejas retumus.
Norunātajā dienā tika izveidots filmēšanas laukums. Pie kārklu krūma iekārts ekrāns, uzstādīti kinostudijas prožektori, kas dos gaismu, nu un galvenais aktieris ieģērbts tikai šortenēs gatavojās filmēšanai. Ar scenārija autoru un režisoru izrunājām manus tekstus, ko teikšu, kā es ieiešu kadrā, ko kurā vietā darīšu. Tikai viena nianse palika nesaskaņota - laika apstākļi. Tonakt strauji palika auksti un bija skaidri redzams, ka temperatūra naktī noslīdēs zem nulles. Kādas vaboles uz gaismu? Tur neviena dzīva būtne neatlidos tādā temperatūrā!
Taču filmēt vajadzēja. Vienojāmies, ka es imitēšu, ka vicinos ar entomoloģisko tīkliņu un gaisā ķeru uz gaismu atlidojušus kukaiņus. Sākās filmēšana. Protams, uzreiz viss nesanāca tā, kā bija vajadzīgs režisoram un scenārija autoram. Sekoja vairāki dubļi pēc kārtas. Es biju nosalis, un brīžiem pat likās, ka kadrā varēs redzēt manu drebēšanu. Savu runājamo es jau zināju no galvas. Nē! Atkal jāpārfilmē! Pēkšņi kārtējā dubļa filmēšanas laikā no kārklu krūma dūkdama paceļas viena paliela vabole un lido mūsu virzienā. Es sāku to ķert un man izdevās vaboli noķert. Nofilmēts! - sauca režisors. Es biju priecīgs, ka varu skriet uz mikrobusiņu kaut ko uzģērbt. Atlidojusī jūnijvabole laikam apžēlojās par mani un ar savu parādīšanos nolēma pārtraukt manu saldēšanu.
Vēlāk tajā pašā gadā dokumentālā filma "Sirdsdaugava" Freiburgas kinofestivālā Vācijā ieguva pirmo vietu, un tā bija pirmā Latvijas filma, kas tika demonstrēta Rietumvācijas televīzijā. Tā saņēma godalgas vairākos prestižos starptautiskos kinofestivālos Francijā, Azerbaidžānā un citur. Filma noteikti ietekmēja Latvijas sabiedrību atmosties cīņā par savu neatkarību, jo Atmoda sākās ar cīņu pret Daugavpils HES celtniecību.
Slutišķu ciems pavasarī. Ja tiktu uzcelta Daugavpils HES, ciems būtu palicis zem ūdens
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru