"Žurku māja"

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos - deviņdesmitajos gados bioloģiju gribēja studēt liels studentu skaits. Tāpēc, dodoties uz lauku praksi Ilgās, dzīvošanai pilī visiem vietas nepietika. Kā papildus ēka studentu izmitināšanai tika izmantota apmēram puskilometru attālumā esoša sena guļbaļķu māja, ko studenti bija iesaukuši par "Žurku māju". Nosaukums tāds bija radies ne jau tāpēc, ka tur dzīvotu žurkas, bet gan vairāk tāpēc, ka, kā jau vecās lauku mājās mēdz būt, naktīs aiz iekšējās apdares finiera plāksnēm visu laiku kāds grabinājās. Gadījās, ka māju apciemoja arī kāda žurka vai pele, taču lielākoties galvenie trokšņu radītāji bija tur dzīvojošie sikspārņi. Protams, diezgan bieži kāds no sikspārņiem izlīda un sāka lidot istabās. Tad tik bija lielās spiegšanas! Vienu reizi kaut kur mājas stūrī aiz finiera savu midzeni bija ierīkojis sesks. Kā vakars klāt, tā sākās lielā ložņāšana aiz finiera. Ar saviem garajiem nagiem tas radīja biedējošas skrāpēšanas skaņas, kas dažiem istabas iemītniekiem, pareizāk - iemītniecēm no studentu vidus, radīja bezmiegu un nereālas bailes. Tiesa, sesks pirmais neizturēja studentu dauzīšanu pa sienu un spiegšanu un pēc dažām dienām devās citas klusākas vietas meklējumos savas migas ierīkošanai.

Vecākie studentu kursi naktīs mēdza izjokot jaunākos. Protams, to darījām arī mēs. Kāds no mūsējiem naktī uzlīda mājas bēniņos un nedaudz pastaigāja vai parāpoja. Šie trokšņi bija pietiekami, lai "Žurku mājas" iemītnieku vidū izceltos panika. Tā kā tur pārsvarā dzīvoja meitenes, nevienai pat prātā neienāca iziet un paskatīties, kas tur notiek. Viens no baisākajiem izjokošanas veidiem bija pa dienu, kad studenti bija mācību ekskursijās. Pie atvērtajiem logiem no iekšpuses tika piestiprināti un ārā izvilkti diegi, kurus naktī, kad studenti jau aizgāja gulēt, mēs nostiepām un sākām kustināt. No vecajiem koka logu rāmjiem sāka nākt dīvainas skaņas, kas, protams, pamodināja tur mītošos studentus, un tie neizpratnē gudroja, kas šoreiz mēģina ielīst pie viņiem istabiņā. Uzreiz sākās kņada, dažreiz bailīgāko meiteņu spiegšanas. Dažiem atkal tās bija negulētas naktis, bezmiegs. Toreiz lauku praksēs valdīja unikāls studentiskais gars, kāds bija iespējams tikai biologu lauku praksēs. Visi to uztvēra kā studentiskas izdarības, bez kurām nevar notikt lauku prakses. Vienīgi prakses vadītāji ne vienmēr tās saprata un dažreiz no rīta veica studentu audzināšanas pasākumus. :)

Vēlāk, kad Latvijā sākās privatizācija, "Žurku māja" arī tika privatizēta un aizmirsta. Universitāte to vairāk neizmantoja prakšu vajadzībām, arī jaunie īpašnieki par ēku aizmirsa, un tā divtūkstošo gadu sākumā skaistā māja sabruka. Neskatoties uz to, daudzu kādreizējo Daugavpils biologu atmiņās viņu dzīvošana lauku prakses laikā "Žurku mājā" ir palicis kā viens no spilgtākajiem studiju laika notikumiem. Lauku prakses vienmēr ir bijušas ar dažādām studentu izdarībām un iespaidiem pārpildītas.

"Žurku māja"

"Žurku māja" vasarā