Pētot vaboles, gadās visādi. Tu gribi noķert kādu retumu, pēkšņi kāds cits to notver pirmais un pazūd. Tā dažas retas sugas manu acu priekšā pirms manis ir notvēruši putni, krupji, bet šodien - laupītājmuša. 2020. gada 12. jūlijs. Uzspīdēja silta saulīte, un dabā visi sarosījās. Vasarnīcas dārzā sāka lidot vairākas raibeņu sugas. Aktīvi kļuva dunduri, kas visai uzbāzīgi uzmācās man virsū.
Redzot kukaiņu aktivitāti, nolēmu uz dažām minūtēm aizbraukt uz tuvējo mežu. Tur bija neliels izcirtums. Uz vēja nolauztas egles ieraudzīju melno koksngrauzi (Monochamus sutor). Mātīte zem mizas dēja olas un īpaši nereaģēja uz manu pienākšanu. Nedaudz tālāk atradās neliela vēl neaizvestu baļķu kaudze. Uz tās ieraudzīju koksngrauzi (Spondylis buprestoides), kas sildījās saulē. Lai arī parasta suga, tomēr sagribēju to nobildēt. Izvilcis no kabatas mobilo telefonu un ieslēdzis fotokameras režīmu, ieņēmu ērtu pozu un tuvināju kameru vabolei klāt. Koksngrauzim tas nepatika, tas pagriezās un sāka rāpot. Pēkšņi klāt pielidoja lielā, pūkainā laupītājmuša - kuprainā celmmuša (Laphria gibbosa), satvēra paprāvo un spēcīgi hitinizēto koksngrauzi un, knapi to turēdama savās tvērējkājās, aiznesa projām. Par laimi, upuris bija par smagu, un muša ar to nolaidās uz nākamā baļķa. Kā īsts profesionālis tā ar savu sūcējtipa muti ātri atbīdīja segspārnus un bez lielām problēmām sāka vaboli izsūkt. Agrāk man likās, ka šis koksngrauzis ir ar tik cietu hitīnu un tik spēcīgiem žokļiem, ka tam ienaidnieku dabā nav. Taču nekā! Lielās celmmušas spēj tikt galā pat ar to. Kuprainā celmmuša Latvijā ir aizsargājama suga, tāpēc es piedevu viņai izbojātās fotomedības. Šis koksngrauzis nav nekāds retums, nobildēšu citu!
Kuprainā celmmuša izsūc koksngrauzi
Koksngrauzis (Spondylis buprestoides) ir spēcīgi hitinizēta vabole ar spēcīgiem žokļiem. Neskatoties uz to, celmmušas labprāt medī šos koksngraužus
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru