Vaboļpētnieka piedzīvojumi: Topošie vaboļpētnieki darbojas naktīs

Tad, kad profesors nav pietiekami pieejams saviem studentiem darba dienās, viņam jākļūst pieejamam naktīs. Vaboļpētnieki var strādāt visos diennakts laikos. Desmit gadus esmu bijis Daugavpils Universitātes rektors, gandrīz tikpat - zinātņu prorektors. Dienā man parasti ir maz laika tādām patīkamām nodarbēm kā sarunām ar studentiem par vabolēm vai vaboļu pētīšanai. Tāpēc es esmu ieviesis inovāciju topošo vaboļpētnieku studiju gaitā - zinātniskos nakts seminārus koleopteroloģijā. Parasti mēs ar studentiem sarunājam dienu, kas vairumam der, un dodamies ar nakšņošanu uz Ilgām. Un tā divas-trīs reizes mēnesī. Ilgās katram studentam, kas veic pētījumus koleopteroloģijā, ir sava darbavieta. Vakara gaitā mēs gan izrunājam aktuālos jautājumus, uzzinām kaut ko interesantu par vabolēm, atceramies vasaras ekspedīcijās piedzīvoto, montējam materiālus kolekcijām un kopā atpūšamies, fonā noskatoties kādu filmu, koncertu vai videoklipus. Neformālā atmosfēra parasti satuvina dažādu kursu studentus. Tur mēs visi esam vienlīdzīgi, vienīgi es drusku vairāk zinu un varu vairāk pastāstīt. Nakts zinātnisko semināru laikā mēs kopā gatavojam un ēdam vakariņas. Šī kopības sajūta ir svarīga, jo, lai gan katram ir sava pētījumu tēma, mums ir jāstrādā kā komandai. Bet komandu vislabāk veidot caur neformāliem pasākumiem. Man ir svarīgi, lai mani studenti komunicē savā starpā, lai iemācās viens otru atbalstīt. Nakts zinātniskie semināri parasti ir piedzīvojumu pilni. Ļoti bieži mums pievienojas arī ārzemju studenti un kolēģi.

Vienā no semināriem es uzaicināju piedalīties četrus bioloģijas studentus no Filipīnām. Kā lai pārsteidz tik tālas valsts studentus Latvijā? Ar savu koleopteroloģijas studentu komandu vienojāmies, ka vakariņās Filipīniešus barosim ar pašu vārītu skābu kāpostu zupu. Manā izpratnē tovakar sanāca lieliska zupa. Salējām šķīvjos, pievienojām krējumu un visi sākām ēst. Mēs, latvieši, zupu ēdām kāru muti, bet filipīnieši - sakniebtām lūpām. Redzējām, ka kaut kas nebija kārtībā. Apvaicājāmies, kā garšo? Protams, visi pieklājīgi teica, ka labi, ka viss ir pilnīgā kārtībā, tikai zupa ir karsta. Redzot, ka mūsu vakariņas tomēr negaršo ciemiņiem, uz galda uzlikām salātus un konservus, kas ar vārītajiem kartupeļiem guva lielu atsaucību. Vēlāk, vakara gaitā, filipīnieši atklāja, ka viņi nav pieraduši pie skābu kāpostu garšas un tāpēc viņi nevarēja mums tik tradicionālo ēdienu ieēst. Gluži tāpat kā es Filipīnās nekad nevaru dabūt mutē viņu ierasto balut (aizperētu olu ar cāļa dīgļa aizmetni iekšā). Nu nevaru un viss! 10 000 kilometru attālums starp mūsu valstīm ienes savas korekcijas arī mūsu izpratnē par ēdienu un tā garšu.

Lai gan nakts zinātniskie semināri ir domāti studentiem, kas specializējas vaboļu pētīšanā, ļoti bieži mums pievinojas arī citi. Ir bijuši gadījumi, kad uz šiem semināriem brauca viss pirmais kurss. Ilgās taču interesantāk nekā kopmītnēs. Šeit - viela pārdomām skolēniem. Ja Jums patīk daba, tai skaitā vaboles, ja patīk būt foršā kompānijā, lietderīgi pavadīt laiku, droši nāciet studēt bioloģiju uz Daugavpils Universitāti! Arī Jūs varēsiet pievienoties mums nakts zinātniskajos semināros koleopteroloģijā Ilgu pilī! Būs interesanti! Noteikti!

Vaboles ir neparasti skaistas, bet tās pētīt ir bezgala interesanti

Vaboļu kalni, ko vajadzēs samontēt

Kristaps gatavs sākt montēt atlasītās vaboles

Liāna (Neretas vidusskola) 2018. gadā Ilgās izstrādāja savu skolēnu zinātniski pētniecisko darbu. Zinātne var būt ne tikai interesanta, bet arī ļoti jautra. Šogad (2020. g.) Liāna jau studē DU biologos. Mums būs ne mazāk jautri! :) Bioloģija - tas taču ir forši!

Katja to izdarīja! Vai Jūs samontētu tik daudz Rutelinae vaboļu? Top studiju darbs

Kaut kas jāpadara arī pašam

Mācāmies bildēt vaboles

Vaboļu kalni montēšanai

Tadžiku students Šahrijori nosaka Megaloxantha krāšņvaboles

Prieks par skaisto Anoplophora koksngrauzi no Vjetnamas

Strādājam, montējam...

Vaboles, vaboles... visur vaboles

Atceroties jaunību, montēju arī pats...

Nakts seminārs ir īstais laiks iziet ārā un paskatīties, kas atlidojis uz gaismu. Īpaši, ja šovakar mums ir pievienojies Latvijas Dabas muzeja entomologs Nikolajs Savenkovs