Anzobas tunelī

Lai brauktu no Tadžikistānas galvaspilsētas Dušanbe uz skaistajiem Fanu kalniem, ir jāšķērso vairākas bīstamas kalnu pārejas un vairāki tuneļi. Visbīstamākais šajā posmā ir apmēram 6 km garais Anzobas tunelis, kuru izbūvēja irāņi zem Gisāras kalnu grēdas. Tieši šī tuneļa šķērsošana ir vienīgais arguments, kas mani attur no biežas Fanu kalnu apmeklēšanas. Mani tadžiku draugi gandrīz katru reizi, kad esmu Tadžikistānā, piedāvā doties uz Iskanderkulu, taču es ne vienmēr piekrītu...

Pirmajā reizē, kad braucām uz Fanu kalniem, es nezināju, ko nozīmē šķērsot Anzobas tuneli. Iebraucot iekšā tunelī, uzreiz bija skaidrs, ka viegli nebūs. Ledāju kušanas ūdeņi sūcas tunelī iekšā. Tu visu laiku brauc kā dubļu dušā. Cik drošas ir tuneļa konstrukcijas, neviens nezina, bet gadu desmitiem ūdens no pilēšanas režīma betona velvēs ir pārgājis vietām spēcīgas tecēšanas režīmā. Tuneļa betona segums izdangātās bedrēs, kas pilnas ar dubļainu ūdeni. No bedrēm rēgojas metāla armatūras stieņi. Kad mašīna brauc iekšā, šoferis nezina, kāds tur dziļums. Vienā otrā bedrē dubļos var iegāzties līdz lukturiem. Daudzviet mētājas norauti radiatori. Ik pa laikam slikti izgaismotajā tunelī varēja redzēt ar ieslēgtām mirgojošām avārijas gaismām atstātas salūzušas automašīnas. Ik pa laikam sakarā ar avārijām tunelī veidojas milzīgi sastrēgumi. Turklāt neviens no šoferiem necenšas izslēgt motoru. Tādās reizēs tunelis pilns ar automašīnu izplūdes gāzēm. Savukārt vecajās automašīnās ne vienmēr darbojas kondicionieri... Vecais Anzobas tunelis ir īsts elles tunelis. Arī uz šaurajiem kalnu ceļiem notiek avārijas, un ik pa laikam veidojas kilometriem gari sastrēgumi. Arī tunelī.

Vienā braucienā avārijas dēļ Anzobas tunelī mums nācās stāvēt sastrēgumā apmēram 40 minūtes. Es biju pilnīgā stresā. Man likās, ka tūlīt zaudēšu samaņu no saindēšanās ar automašīnu izplūdes gāzēm. Mēs bijām kā ezīši miglā. Priekšā stāvošajai mašīnai piegāzētajā tunelī varēja redzēt tikai gabarītu gaismas. Nezinu, kas būtu, ja mēs nostāvētu vēl minūtes divdesmit. Diez vai izturētu, taču tadžiku šoferi pie tā ir pieraduši. Kad izbraucām no tuneļa, Hols pilnībā atvēra mašīnas logu un ilgi vēdināja salonu. Tad kādu laiku pastāvējām aizas malā un devāmies tālāk Fanu kalnu virzienā. Grūti saprast šo to no Tadžikistānā redzētā. Valsts ceļ neredzēta krāšņuma pilis un monumentus, bet sakārtot elementāras infrastruktūras lietas aizmirst. Mani tadžiku draugi vairākkārt ir teikuši, ka, braucot pa šo tuneli, viņi nezina, vai otrā galā izbrauks ārā, taču braukt pa daudz sliktākajiem kalnu pārejas ceļiem ir bīstamāk. Nekas cits neatliek, kā izvēlēties maršrutu caur bīstamo Anzobas tuneli. Tādās reizēs es vienmēr novērtēju tik kritizētos Latvijas ceļus... Jāredz plašā pasaule, lai saprastu, ka mājās nav nemaz tik slikti.

Par laimi, Anzobas tuneli sāka remontēt. Es pieļauju, ka manis aprakstītās briesmas nu jau palikušas kā drūmas pagātnes atmiņas... Neskatoties uz to, man patīk Tadžikistāna. 

Izbraukšana no tuneļa vienmēr ir priecīgs notikums

Izbraucot no Anzobas tuneļa, gandrīz vienmēr stāv mašīnas.  Šoferi atpūšas un elpo svaigu gaisu

Anzobas tunelis iet zem Gisāras kalnu grēdas

Kalnu pārejas pirms tuneļa ir ļoti ainaviskas

Gisāras kalni

Tadžikistānas augstkalnu pārejas ir ļoti bīstamas

Ja notiek avārija, uz kalnu ceļiem veidojas kilometriem gari korķi abās ceļa joslās. Lai tiktu uz priekšu, mūsu šoferis brauc burtiski gar pašu aizas malu

Aizā iegāzusies kravas mašīna. Tādi atgadījumi Tadžikistānā nav retums

Uz kalnu serpantīnu ceļiem daudz Ķīnas tālbraucēju. Lai izgrieztu straujos pagriezienus, garo kravas automašīnu šoferi uz ceļa līkumiem parasti brauc pa pretējo joslu. Tas arī bieži ir avāriju iemesls. Mēs laicīgi pamanījām mašīnu un gaidījām ceļmalā, kamēr tā izbrauks straujo pagriezienu

Ak, šie kalnu serpantīnceļi!

Daudzviet uz ceļiem sastrēgumi veidojas pārdzenamo aitu baru dēļ. Tā ir ikdiena Tadžikistānā

Šosejas malā katrā aizā tek strauja kalnu upe, kurā iegāzties ar automašīnu galīgi negribas. Uz ceļiem aizu malās lielākoties nav nekādu apmaļu

Ceļu policisti Tadžikistānā ir asprātīgi. Ieraugot mani, pārtrauca darbu un metās fotografēties. Teica, ka tik lielu tadžiku pie viņiem neesot, tāpēc nedrīkst palaist izdevību nobildēties ar mani... :)

Paldies Dievam, aiz muguras palicis piedūmotais Anzobas tunelis, avārijas dēļ izveidojies vairākus kilometrus garais sastrēgums, braukšana gar pašu pāris kilometrus dziļas aizas malu un citi stresi! Var ievilkt elpu...