Lielākā daļa no Jums noteikti atceras padomju kino klasiku, Leonīda Gaidaja 1969.gadā uzņemto komēdiju "Briljanta roka", taču ne katrs zina, ka liela daļa ainu ir bildētas Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku vecpilsētas šaurajās ieliņās. Baku kā pilsēta un Azerbaidžāna kā valsts man ļoti patīk, tāpēc es cenšos izmantot katru iespēju apmeklēt šo Kaspijas jūras krastā esošo metropoli.
Man ir bijis gods uz Baku lidot arī Latvijas valsts prezidenta Andra Bērziņa pavadošajā delegācijā valsts vizītes laikā. Tas bija fantastisks notikums! Toreiz mēs tikāmies gan ar biznesmeņiem, gan ar universitāšu pārstāvjiem, gan arī ar valsts vadītājiem. Darbs bija no agra rīta līdz vēlam vakaram. Valsts vizītes laikā tu nedrīksti nokavēt ne minūti. Tieši otrādi- tev mašīnā jau jāsēž vismaz trīs minūtes pirms noteiktā laika. Toreiz es redzēju, ka Andris Bērziņš kā valsts prezidents darīja visu iespējamo un neiespējamo, lai palielinātu Latvijas eksportu uz šo bagāto valsti. Arī runājot par studentu importu, tranzītu un citiem tautsaimniecības jautājumiem. Prezidents Bērziņš bija tautsaimnieks, gudrs un domājošs. Viņš, iespējams, neprata daiļi runāt kā viens otrs cits valsts vadītājs, bet viņš darīja. Cik reizes biju runājis ar prezidentu, viņš visos jautājumos teica skaidru jā vai nē. Man patīk šādi cilvēki, nevis politiskie muldoņas. Diemžēl Latvija, manuprāt, viņa darbību nav pietiekami novērtējusi. Ja man būtu jāsaka, kurš no visiem neatkarīgās Latvijas prezidentiem ir mans prezidents, es nešaubīgi teiktu- Andris Bērziņš.
Taču atgriezīsimies pie šīs vizītes. Pēkšņi saspringtajā vizītes grafikā parādījās "logs". Vienojāmies, ka būs stunda brīvā laika nedaudz pastaigāt pa pilsētu. Krastmala bija izstaigāta iepriekšējā naktī, tāpēc es devos uz Baku vecpilsētu, kur šaurās ieliņas ir ar ļoti savdabīgu kolorītu. Baku centrā es orientējos bez navigatora, taču drošībai telefonā vienmēr ir Google maps... Iegājis vecpilsētā, es īpaši nesekoju savam maršrutam. Bet man uzreiz atausa atmiņā slavenās ainas no komēdijas "Briljanta roka", kā Andreja Mironova lieliski attēlotais dārgakmeņu kontrabandists Geša Kozodojevs apmaldījās vecpilsētā, kur, skrienot pa šaurajām ielām uz augšu, varēja redzēt tikai zilas debesis, gluži kā tas bija tajā vietā, kur es gāju - tikai ēku mūri un zilas debesis. To nodomājis, pēkšņi es pats sapratu, ka nevaru noorientēties, kur es atrodos. Ņēmu rokās mobilo telefonu, vēru vaļā Google maps aplikāciju, bet tā neveras. Kaut kāda nesaprotama interneta atslēgšanās. Pēc vairākiem mēģinājumiem karte nevērās un viss. Protams, es stresā. Man palikušas tikai minūtes divdesmit brīvā laika. Es nedrīkstu nokavēt, jo prezidenta vizītes laikā izbraukšana notiks precīzi kā paredzēts. Nokavēt nedrīkst ne sekundi! Taču kaut kādā veidā "vadātājs" mani pameta, un visai drīz es izgāju pie slavenā pagrabiņa, kurā tika filmēta aina, kā kontrabandists Geša vairākas reizes krita un teica paroli "Čert poberi!" ("Velns lai parauj!"). No šejienes es zināju ceļu līdz viesnīcai un sapratu, ka viss būs kārtībā. Bet pirms dažām minūtēm stresiņš bija pamatīgs. Iespējams, pat lielāks nekā "Briljanta rokas" varonim slavenajā filmā. Nekad nebiju domājis, ka filmā redzēto kādreiz nāksies piedzīvot pašam tieši tā, kā tas notika ar filmas varoni, turklāt tajā pašā vietā. Neskatoties uz to, šis piedzīvojums man joprojām šķiet kā ievērības cienīgs, lai par to šad tad atcerētos...
Šajā vietā kontrabandists Geša krita un teica paroli "Čert poberi!"
Azerbaidžānas karogs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru