Roma ir skaista pilsēta ar īpašu gaisotni. Man patīk Roma, tās savdabīgā atmosfēra, Romas strūklakas, Kolizejs, senā arhitektūra... un Vatikāns.
Vatikāns viennozīmīgi ir tā vieta, kur gribas aiziet ikreiz, kad esi Itālijas galvaspilsētā. Valsts valstī. Pilsēta pilsētā. Svētā Pētera bazilika ir Vatikāna sirds. Monumentālais arhitektūras šedevrs ir gan galvenā katoļu lūgšanu vieta, gan arī lielisks skatu laukums, lai pārredzētu gan pasaules mazākās valsts kvartālus, gan lielu daļu Romas. Pirmajā reizē, kad biju Romā, es apmeklēju Vatikānu un, protams, sagribēju tikt virs Svētā Pētera bazilikas kupola, kur tūristiem ir atvērts skatu laukums. Lai tiktu līdz skatu laukumam, ir drusku jāpapūlas. Divas trešdaļas ceļa var pieveikt pateicoties liftam, taču atlikušo trešdaļu jāveic kājām pa ļoti šauru seno kāpņu telpu. Turklāt tūristi tur parasti iet vienlaidu plūsmā. Jo augstāk kāp, jo šaurāka kļūst eja. Vienā mirklī es sapratu, ka pamazām sāku iesprūst. No aizmugures cilvēki spiež uz priekšu, bet es pārvietojos jau atspiedies ar muguru pret ejas vienu sienu, ar vēderu pret otru. Turklāt ejas augstums arī nebija pielāgots maniem izmēriem. Vismaz man ar savu 1.93 m augumu galva bija jāpieliec. Mani sāka paņemt reālas šausmas un klaustrofobiskas bailes, ka es, aizpildījis gandrīz visu brīvo senās ejas telpu, tūlīt iesprūdīšu. Es nekad agrāk nebiju izjutis klaustrofobiskas bailes, taču, ejot pa šo šauro eju, es sapratu, ka organisms vairāk netur šo saspiestību un šaurību. Es esmu bijis daudzās pazemes alās un labirintos, turklāt šauros un tumšos, taču nekad neizjutu tādas sajūtas kā tas bija kāpjot uz Svētā Pētera bazilikas skatu laukumu. Brīžiem man likās, ka tūlīt apstāsies sirds, taču, par laimi, pēc dažiem mirkļiem es ieraudzīju dabisku gaismu un tiku uz skatu laukuma platformas.
Protams, Romas skati bija fantastiski. Es elpoju pasaules galvenās svētnīcas gaisu, baudīju tās enerģiju un priecājos par fantastisko Romu. Viss bija lieliski, neskaitot domu, ka visai drīz būs jāatsāk kāpšana atpakaļ. Taču atpakaļ ceļš izrādījās vienkāršāks. Bija apziņa, ka ir grūti, bet iesprūst tomēr nevar. Pašlaik es zinu, ka esot Vatikānā, es noteikti iešu uz Svētā Pētera baziliku, bet vairāk negribēšu kāpt pa to šauro eju... Vairāk nē!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru