Kārtējā ekspedīcija uz Moricsalas rezervātu. Pēc izdarītā darba rezervātā vakaros vienmēr Kalviņu mājās bija pasēdēšana pie iekurināta kamīna un jautrie biologu stāstiņi. Visiem labs noskaņojums. Visi smējāmies, brīžiem pat rēcām... Nu tā tas ir. Vaboļpētnieki ir jautra tauta, un mums ir, ko atcerēties no dažādām ekspedīcijām.
No lielās smiešanās vienam no mūsu kolēģiem pēkšņi iesprūda žoklis. Mute vaļā, ļoti sāp, bet mēs neviens nevaram neko izdarīt. Pašiem nāk smiekli, lai gan saprotam, ka labāk kaut kā noturēties un nesmieties. Nolēmām zvanīt ātrajai palīdzībai. Taču atrašanās uz Usmas ezera salas diez vai labākā vieta, kur saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Sapratām, ka kolēģi ar motorlaivu jāved uz Usmas ciemu. Nelaimīgais. Var tikai iedomāties, cik sāpīgi viņam bija. Bet smiekli nāca visiem, jo viņa paskats pats par sevi bija smieklīgs. Pat komisks. Saprotam, ka kaut kā jāturas, bet saprotiet arī mūs, cik grūti bija to izdarīt. Iekāpām laivā un sākām braukt. Silts vakars, bet kolēģis nelaimīgs ar maksimāli atvērtu muti sēž laivā, kas traucas ātrumā no Moricsalas uz Usmu. Redzam, ka viņš kaut ko rāda, bet, ko viņš grib, saprast neviens nevarējām. Turpinājām braukt, turklāt ļoti ātri, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu krastā. Joprojām mums bija jautri un nevarējām nociesties... Pārvarēdams sāpes, viņš pats mēģināja smieties ar mums un pēkšņi... vienā mirklī viņam no smiešanās žoklis atklemmējās un nostājās savā vietā. Dažas sekundes klusuma un tad sekoja vairāki teikumi necenzētas leksikas par mums, par notikušo un par to, ka mēs nesapratām, ko viņš gribēja mums pateikt. Tikai tad, kad viņš pārgāja uz normālu sarunvalodu, mēs sapratām, ka viņš esot centies mums pateikt, lai braucam lēnāk, jo siltajā vakarā virs ezera ūdens esot bijis ļoti daudz viendienīšu. Braucot ātrumā viņam bija piesitusies pilna mute ar šiem virs ūdens lidojošajiem kukaiņiem. Ak, tu mūsu bezdelīga, mēs jautri noteicām kolēģim un zvanījām ātrajiem, lai atteiktu pieteikumu. Protams, viss vakars bija neredzēti jautrs. Tikai kolēģim neļāvām skaļi smieties, ja gadījumā viņš atkal negrib kļūt par Usmas ezera bezdelīgu... Jo tieši bezdelīgas lido atvērtu knābi un tādā veidā ķer lidojošos kukaiņus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru