Sarkanajā jūrā neiesaka krēslas laikā peldēties vai brist ūdenī. Gadās, ka tuvāk krastam piepeld haizivis, no slēptuvēm izlien plēsīgās un agresīvās murēnas un citi cilvēkam nedraudzīgi jūras iemītnieki. Kādā no Hurgadas pilsētas pludmalēm līča malā ūdenī bija sabērti nelieli betona bloki un akmeņi. Gar tiem ik pa laikam seklumā iepeldēja ļoti krāšņi, sarkani plakantārpi. To garums bija centimetri astoņi. Viļņveidīgi kustinot savu košo, maisveidīgo ķermeni, tie pārvietojās gar smilšaino jūras dibenu gandrīz pie paša krasta. Ūdenī bija diezgan daudz mazo koferzivtiņu, kas nebija veiklas peldētājas, un ik pa laikam man izdevās tās noķert ar rokām. Man ļoti patika vērot šos eksotiskos jūras seklūdens iemītniekus.
Kopā ar meitu un sievu pievakarē izgājām pastaigāties pa liedagu. Ūdenī es ieraudzīju vairākus sarkanos plakantārpus un vienu formas ziņā līdzīgu raibu radījumu. Gar akmeņiem apmēram līdz ceļiem iebridu siltajā jūras ūdenī un sāku gaidīt, kad jūra pieskalos tuvāk agrāk neredzētu būtni. Krastā stāvēdama, meita pamanīja, ka zem ūdens man starp kājām iepeldēja kaut kas garš un balts. Skaties! Kas tev tur starp kājām iepeldēja? - viņa iesaucās. Es pavēros ūdenī un sastingu! Ārprāts! Ko tagad darīt? Tieši starp kājām pie jūras dibena, salocījusies vairākos līkumos, nekustīga gulēja apmēram metru gara pilnīgi balta murēna. Gluži kā klasiskajās murēnu fotogrāfijās internetā tai bija diezgan plati atvērta mute, kuras priekšā gar žokļu malu rēgojās gari, nedaudz izliekti, ļoti asi zobi. Tos ieraugot, mani pārņēma bailes un vienīgā doma - kā rīkoties, ko darīt? Dažas dienas pirms tam vietējā suvenīru veikalā biju nopircis ilustrētu grāmatu par Sarkanās jūras zivīm, kur pavisam nejauši izlasīju par murēnām. Es zināju, ka murēnas var būt agresīvas un cilvēkam bīstamas. Ir bijuši gadījumi, kad iztraucētas vai kaitinātas murēnas ir sakodušas zemūdens nirējus. Murēnu kodieni ir ļoti sāpīgi, bieži no garajiem un asajiem zobiem kodienu vietās tiek ievazāta infekcija. Murēnas izceļas ar labu ožu un tās lieliski var atšķirt ēdamas lietas no neēdamām. Tā kā murēna starp kājām bija iekārtojusies gana labi un netaisījās peldēt projām, man bija jāpieņem lēmums, ko darīt? Ja manējās no krasta mestu murēnai ar kādu akmentiņu, tas varēja zivī izraisīt agresivitāti. Šo ideju atmetām. Nekas cits neatlika kā saņemties, atsperties un lekt uz priekšu. Tā arī darīju. Lēciens izdevās. Ar samērcētām šortenēm es ātri skrēju krastā. Murēna papeldēja pāris metrus uz priekšu, salocījās kā čūska un pie zemūdens akmens ar atplestu biedējošu muti turpināja gaidīt upuri.
Murēnas zobi. Ar atplestu muti tā gaida savu upuri
Šī murēna mani sabiedēja. Pēc mana leciena viņa kā slēptuvi bija spiesta izraudzīties šos akmeņus
Sarkanajā jūrā seklūdeņos var redzēt daudz ko. Piemēram, koferzivis...
...ļoti dzēlīgas medūzas,
...vai koši krāsotus plakantārpus
Sarkanā jūra pie Hurgadas caur lidmašīnas iluminatoru
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru