Kādā no Ēģiptes kūrortpilsētas Šarm-El-Šeihas viesnīcām apmēram trešā stāva augstumā bija ierīkota milzīga, izlocīta akvaparka caurule, pa kuru varēja noslīdēt līdz pāris stāvus zemāk esošajam āra baseinam. Ļoti gribējās izmēģināt! Uzmanīgi novērtējis caurules diametru, es sapratu, ka iesprūšana tā kā nedraud un es kādu reizi varētu pamēģināt pa taisno ātri nonākt lielajā āra baseinā caur šo cauruli, kā to darīja daudzi pieaugušie un bērni. Nobraukt ar liftu ir ērti, bet pa cauruli - interesantāk, jo tas nekad agrāk nebija darīts.
Piegājis pie caurules, es izlasīju noteikumus. It kā viss ir OK. Nekas nebija rakstīts par masas, auguma vai apkārtmēra ierobežojumiem. Nu ko? Aiziet! Apsēdos caurulē ar kājām uz priekšu un sāku šļūkt. Pēc dažām sekundēm es sapratu, ka šļūkšanas process pa izlocīto cauruli manas ne mazās masas dēļ kļuva nevadāms un es ar katru mirkli uzņēmu arvien lielāku ātrumu. Man jau likās, ka ātrums ir tik liels, ka tas drīz pārsniegs virsskaņas līmeni! Pēkšņi mana mugura saprata, ka sākās caurules posms bez tās virsējās daļas, un mans ķermenis traucās lejā apmēram trešdaļu virs caurules sānu malas. Ieslēdzās smadzenes un es atcerējos, ka zem milzīgās caurules ir izveidoti apstādījumi. Nevis vienkārši apstādījumi, bet gan vesela kaktusu opunciju audze. Kas tagad notiks, ja nākamajā līkumā es izlidošu pāri caurules malai? Es tēlaini iztēlojos sāpes, kādas sajutīšu, kad es iekritīšu kaktusos un cik ļoti nepatīkami būs, kad opunciju adatas dursies manā ādā un tur nolūzīs. Kā es tās izvilkšu? Tā taču būs katastrofa! Kāpēc noteikumos nebija rakstīts, ka manas svara kategorijas cilvēki nedrīkst slīdēt pa šo cauruli?! Taču atkal sekundes simtdaļās viss satumsa un sekoja sprādziens. Nē, nē! Tas nebija terora akts vai manis izlidošana ārā no trubas. Es vienkārši ielidoju baseinā, apsteidzot mana ķermeņa un baseina ūdens virsmas saskarsmes troksni! Sekundes simtdaļas, un es kā torpēda gāju zem ūdens. Nopriecājos! Beidzot baseinā! Gribējās domāt, ka līdz ar to mani piedzīvojumi beidzās, bet - nē! Izrādās, mana pēkšņā ieniršana baseinā radīja vietējas nozīmes cunami. Netālu no vietas, kur es izlidoju no caurules gala, ūdenī plunčājās kāda arābu daudzbērnu ģimene. Cunami viļņi izskaloja no baseina krastā mazākās šīs ģimenes atvases. Gaidīju brāzienu par savu izdarību, taču mans iznāciens un ieniršana baseinā vismaz šiem bērniem sagādāja daudz jautrības. Noteikti - vairāk nekā man! Kopš tās reizes es zinu, ka šļūkšana pa akvaparka caurulēm nav mana nodarbe. Pietiks ar pirmo un vienīgo reizi toreiz Ēģiptē.
Es baseinā pēc lidojuma pa akvaparka cauruli. Dzīvs...
Labāk tomēr peldēties Sarkanās jūras ūdenī...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru