Vakaros Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbe centrā tveicē gaisā virmo rožu ziedu smarža. Rudaki parkā un citur apstādījumos ir iestādīts daudz rožu. Pievakarē pilsēta atdzīvojas. Kad nedaudz mazinās tveice, no dzīvokļiem ielās iziet cilvēki. Aktivizējas arī daudzie tauriņi un citi ziedu smaržu pievilināti kukaiņi. Pie Tadžikistānas parlamenta ēkas ir lielas krāšņi ziedošas puķu dobes, gar kurām lidinās daudz tauriņu, tai skaitā daži dzeltenīši un pāris ļoti aktīvi dienas sfingi. Mani ieinteresēja tieši dienas sfingi, tāpēc pienācu pie ziedošās dobes, nedaudz noliecos un mēģināju saskatīt kustīgo tauriņu, kurš līdzīgi kolibri putniņam lidoja no zieda uz ziedu un, strauji vicinot spārnus, karājās pie zieda gaisā, un iztaisnotu snuķīti sūca nektāru. Interesanti vērot pašu procesu, kā šie izveicīgie tauriņi spēj gaisā veikt īstus augstākās pilotāžas trikus.
Mana rosīšanās ap puķu dobi piesaistīja ēkas apsardzes uzmanību. Viens no apsargiem pienāca un apjautājās, ko es pie dobes darot? Vai Jūs lasāt puķu sēklas? - viņš turpināja izprašņāt. Es atbildēju, ka nē, tikai skatos, kā tauriņi sūc nektāru. Vēl es pateicu, ka esmu dabas pētnieks un uz Tadžikistānu esmu atlidojis pētīt vaboles no Latvijas. Uzzinājis, ka esmu no Baltijas (apsargs tikai aptuveni zināja, kur ir Baltija), viņš sāka padziļināti interesēties, - Tas ir aiz Maskavas vai pirms? Es teicu, ka aiz Maskavas, pie Baltijas jūras... Tad viņš sāka interesēties par to, kā mēs dzīvojam, ko mēs ēdam, vai pie mums aug vīnogas?
Pēkšņi gar ziediem, skaļi dūkdams, sāka lidot liels, brūns kukainis. Īsti nesaprazdams, kas tas ir, es ar roku gribēju to notriekt zemē. Dūcošais kukainis bija brūnā krāsā un man šķita galīgi nepazīstams. Atvēzējos, lai sistu pa lielo, dūcošo kukaini, taču apsargs sagrāba manu roku, - Nedrīkst! Šitas ir bīstams! Ja, nedod, Dievs, tas iekodīs, Jūsu roka būs, lūk, tāda! - viņš tēlaini parādīja iespējamo milzīgo appampumu uz savas rokas. Kad šis kukainis iekož, roka ļoti sapampst un ir nenormāli sāpīgi. Ar vidusāziešu akcentu jaunais paziņa krieviski man mēģināja izstāstīt to, kas būtu, ja būtu.
Mani ieinteresēja, kas ir šis briesmonis. Atgriezies viesnīcā, es mēģināju noskaidrot, kas bija šis atlidojušais kukainis- monstrs. Atradu! Izrādījās, ka gar ziediem lidinājās Austrumu sirsenis. Šī suga ir lielāka un vēl indīgāka nekā pie mums sastopamie sirseņi. Sanāk, ka todien apsargs mani izglāba no lielām problēmām. Paldies viņam par to!
Lielais nātru raibenis jeb admirālis uz ceriņa ziediem
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru